Zemessardzes 55. kājnieku bataljonā Aizkrauklē vakar viesojās aizsardzības ministre Linda Mūrniece.
Zemessardzes 55. kājnieku bataljonā Aizkrauklē vakar viesojās aizsardzības ministre Linda Mūrniece. Viņas mērķis bija iepazīt reālo situāciju zemessardzē un skaidrot zemessargiem plānotās izmaiņas šajā militārajā formējumā. Tās paredzēja Aizkraukles bataljonu pievienot Jēkabpils bataljonam.
Kopā ar ministri zemessardzes 55. kājnieku bataljona telpas Aizkrauklē apskatīja un ar bataljona vadību tikās arī zemessardzes komandieris Juris Bezzubovs un Nacionālo bruņoto spēku komandieris Gaidis Andrejs Zeibots. Visi kopā pārrunāja zemessargu veicamos uzdevumus, apmācības procesu, jautājumus, kuri saistīti ar personālsastāvu un materiāli tehnisko nodrošinājumu.
Kaimiņi darbojas līdzīgi
Šobrīd Latvijā zemessardzes bataljoni sadalīti divos novados, 1. novada centrs ir Kurzemē, Liepājā, 2. novada — Latgalē, Rēzeknē. Plānotās izmaiņas zemessardzē paredz izveidot vēl 3. novadu, kurā iekļautu Rīgas bataljonus un specializētās zemessardzes vienības rajonos, kuri ir tuvāk Rīgai. Bija paredzēts arī 2. Latgales novadā iekļauto zemessardzes 55. kājnieku bataljonu Aizkrauklē pievienot 56. kājnieku bataljonam Jēkabpilī.
Iecerētās izmaiņas ministre Linda Mūrniece pamatoja šādi: “No militārā viedokļa būtu pareizi, ja divi bataljoni — Aizkraukles un Jēkabpils, kuriem ir vienādas funkcijas — apvienotos un kopīgiem spēkiem darītu to, ko šobrīd veic katrs atsevišķi. Taču, izvērtējot situāciju uz vietas, sapratu, ka Aizkraukles novada domes un Aizkraukles rajona padomes pašvaldībām, kā arī iedzīvotājiem ir svarīgi, lai zemessardzes bataljons Aizkrauklē tomēr paliktu.”
Iedzīvotāji jūtas drošāk
Viens no galvenajiem argumentiem bija stratēģiski svarīgie objekti Aizkraukles rajonā, un viens no nozīmīgākajiem ir hidroelektrostacija. Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme un Aizkraukles rajona padomes vadītājs Pēteris Keišs uzsvēra zemessardzes lielo nozīmi, palīdzot nodrošināt sabiedrisko kārtību un cilvēku drošību ārkārtas situācijās, kuras varētu būt saistītas gan ar šiem objektiem, gan dažādām dabas katastrofām, piemēram, plūdiem, kuri ik gadu apdraud Pļaviņu apkaimes iedzīvotājus. Labo sadarbību apliecināja arī krīzes situācija, ko radīja pagājušā gada sākumā notikusī vētra.
Lēmums par labu aizkraukliešiem
“Nacionālo bruņoto spēku un zemessardzes vadība, plānojot izmaiņas zemessardzē, pieaicināja gan Aizsardzības ministrijas ekspertus, gan juristus, un tas nebija vienas dienas lēmums. Zemessardzes komandieris tās pārrunājis arī ar pašiem zemessargiem, taču, pirms ministrijā pieņemt konceptuālu lēmumu, arī man bija svarīgi redzēt un dzirdēt, ko grib zemessargi. Piemēram, 15. studentu bataljona Rīgā vadība pati izteica vēlēšanos apvienoties. Kāpēc neļaut viņiem to darīt? Taču Aizkrauklē un arī Jēkabpilī apvienošanos nevēlas ne paši zemessargi, ne vietējās pašvaldības. Ir būtiski ņemt vērā šo cilvēku viedokli,” intervijā “Staburagam” sacīja aizsardzības ministre.
Tāpēc vizītes laikā pieņemts lēmums apvienošanos atlikt. Taču viens no galvenajiem uzdevumiem, kas būtu jāizpilda vietējā bataljona komandierim, ir rotu nostiprināšana, piesaistot nepieciešamo cilvēku skaitu. Līdz marta beigām jāizstrādā arī bataljona attīstības plāns. “Nevar būt tā, ka rota ir, bet cilvēku trūkst,” piebilda ministre. Pašreiz zemessardzes 55. kājnieku bataljonā Aizkrauklē ir četras rotas, kurās vajadzētu būt 512 zemessargiem, taču ir tikai 418. No viņiem 305 ir jaunāki par 55 gadiem.
Uzdevums stiprināt zemessardzi
“Plānotās izmaiņas zemessardzē ir vērstas uz tās stiprināšanu. Protams, nedaudz mainās tās uzdevumi, jo nu Latvija ir NATO dalībvalsts un zemessargiem vairs nav jāveic tās funkcijas, kādas bija pirms desmit gadiem. Būtiska ir bataljonu specializācija, palīdzība iedzīvotājiem avārijas situācijās un katastrofu gadījumos, atbalsta nodrošināšana sabiedrībai. Zemessardzē turpinās darboties ārrindas zemessargi, un mēs domājam arī par veterāniem, jo ir svarīgi, lai katram šajā formējumā atrastu savu vietu atbilstoši viņa spējām un vēlmēm,” stāsta Linda Mūrniece.
Prioritāte — ministrijas sporta bāzes
Pārrunājot saimnieciskās lietas, zemessardzes komandieris un Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme vienojās, ka nākotnē 55. kājnieku bataljona štāba ēku pievienos pilsētas centrālajai apkurei. Tas ir ekonomiski izdevīgāk, nekā kurināt ar malku, un arī blakusmājas iedzīvotāji vairs nevarēs sūdzēties par dūmiem no katlumājas skursteņa. Pašu katlumāju gan plānots saglabāt siltuma nodrošināšanai, ja pilsētas centrālapkures sistēmā gadītos kāda ķibele.
Plūmes kungs jautāja Lindai Mūrniecei arī par ministrijas iespējamo atbalstu sporta halles celtniecībai Aizkrauklē. Aizsardzības ministre atbildēja, ka sadarbība ir iespējama, taču pašvaldībai par savām vēlmēm ministrija jāinformē rakstiski. Tomēr Mūrnieces kundze piebilda, ka ministrijas prioritāte šobrīd ir savu sporta bāžu sakārtošana.
