Braucot uz Vietalvu, kādā laukā ceļa malā cauri sniegam spraucas glītās rindās sastādītas priedītes.
Braucot uz Vietalvu, kādā laukā ceļa malā cauri sniegam spraucas glītās rindās sastādītas priedītes. Tur plešas Aiviekstes pagasta zemnieku saimniecības “Kārkli” īpašnieka Mārtiņa Kārkla stādītā priežu un bērzu audze.
“Šī ir mana vectēva zeme, kuru mūsu ģimene atguva savā īpašumā. 22 hektāri no šīs platības ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, un sākumā arī mēs mēģinājām nodarboties ar zemkopību. Mēslojām zemi, sējām graudus, taču augsne nebija piemērota graudkopībai, un uz lielu ražu nebija ko cerēt. Sējām pat eļļas rutku augsnes uzlabošanai, taču smilšainā augsnē nekas lāgā negribēja augt. Šis ir arī kalnains apvidus, un bija vietas, kur kombains pat nevarēja izbraukt,” stāsta saimniecības “Kārkli” īpašnieks Mārtiņš Kārkls.
Viss Kārkla kunga darba mūžs bijis saistīts ar lauksaimniecību, un šī nodarbe ir viņa vaļasprieks. Lai arī pats ilgus gadus dzīvo pilsētā, brīvdienās viņš vienmēr dodas uz laukiem. Tāpēc “Kārklu” saimnieks domāja, kā zemi lietderīgāk apsaimniekot tālāk, un nolēma neauglīgāko daļu lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstādīt ar mežu. “Lauksaimniecība ir mana aizraušanās, vienalga, ko audzēju — labību vai kokus. Protams, ir grūti, taču bez darba nekā arī nebūs. Problēma gan ir tā, ka atgūtajā īpašumā nav mājas, ir tikai zeme un mežs, tāpēc mums bija jādomā, kā saimniekot, lai varam strādāt Aiviekstē, bet dzīvot citur,” piebilst Mārtiņš Kārkls.
Pirms trijiem gadiem, izmantojot SAPARD programmas finansiālo atbalstu, zemnieku saimniecībā “Kārkli” iestādīja 7,5 hektārus meža — 4,8 hektārus priedes un 2,8 hektārus bērza. Zeme kociņu stādīšanai sagatavota ar aktīvo augsnes frēzi, un stādi dēstīti ar rokām, kā tas Latvijā arī galvenokārt notiek. Izvēlēties priedi un bērzu Kārkla kungam ieteikuši paši mežsaimnieki, jo, salīdzinot ar citiem kokiem, tie tomēr ir piemērotāki stādīšanai aramzemē.
Meža stādītāji gan sūrojas, ka pēdējā laikā Latvijā būtiski trūkst stādu, īpaši bērza. Mārtiņš Kārkls piebilst, ka pirms trijiem gadiem šī problēma vēl nebija tik aktuāla, arī cenas bijušas zemākas, un viņš stādāmo materiālu pasūtījis jau laikus.
Eiropas zemes īpašnieku organizācijas izpilddirektors Ronans Giragds un Eiropas Komisijas pārstāvis Katriens Prins, kuri bija ieradušies apskatīt “Kārklu” jaunaudzi, interesējās, cik bieži jaunie kociņi stādīti. Mārtiņš Kārkls skaidro, ka vienā hektārā platības iedēstīti trīs tūkstoši priedes un divi tūkstoši bērza dēstu. Ārzemnieki atzina, ka, piemēram, Beļģijā vienā hektārā zemes nestāda vairāk par diviem tūkstošiem jauno kociņu. Lai saņemtu Eiropas Savienības atbalstu, Latvijā jāievēro citi nosacījumi. Katru rudeni speciāla komisija brauc pārbaudīt, kā kociņi ieauguši un kā kopta jaunaudze.
“Iestādīt kokus jau ir vieglākais darbs. Lielākās rūpes sagādā kopšana. Tā kā meža stādīšanai izraudzījāmies lauksaimniecības zemi, jaunaudzē ik gadu ātri saaug zāle. Ir diezgan grūti tikt ar to galā,” piebilst “Kārklu” saimnieks.
Šobrīd saimniecībā saņem Eiropas Savienības atbalstu par jaunaudžu kopšanu. “Neraugoties uz Eiropas Savienības atbalstu, īslaicīgi tas nav ekonomiski izdevīgs pasākums, ieguvēji būs tikai mani bērni uz mazbērni,” saka Kārkla kungs. Viņš cer, ka tēva stādīto mežu nākotnē kops vecākais dēls, kurš Latvijas Lauksaimniecības universitātē ieguvis mežsaimnieka profesiju un pirmo praktisko pieredzi vēl pirms studijām guvis, kopā ar tēvu kopjot mežaudzes.
