Lidostā “Rīga” aizvakar Valsts policijas orķestra pavadībā tuvinieki un līdzjutēji sagaidīja Latvijas sportistus, kuri pēdējie atgriezās no olimpiskajām spēlēm Turīnā.
Lidostā “Rīga” aizvakar Valsts policijas orķestra pavadībā tuvinieki un līdzjutēji sagaidīja Latvijas sportistus, kuri pēdējie atgriezās no olimpiskajām spēlēm Turīnā. Sagaidītāju vidū bija pulks bebrēniešu, jo mājās atgriezās arī distanču slēpotājs Valts Eiduks un viņa treneris Ingus Eiduks.
Pilna lidosta līdzjutēju
Vecbebru profesionālās vidusskolas direktors Jānis Bakmanis stāsta, ka nolēmuši savējos sagaidīt, kā nākas. Vidusskolas kulināres izcepa torti un sarūpēja medus podu, lai sportisti pēc divām Itālijā aizvadītajām nedēļām ātrāk atgūtu spēkus. Autobusā uz Rīgu devās Valta ģimene, viņa bērnudārza audzinātāja, pamatskolas audzinātāja, draugi un līdzjutēji. Kopā ar viņiem arī “Staburags”.
Jau ieejot lidostā “Rīga”, bija jaušams, ka gaidāms kāds svinīgs notikums. Spēlēja orķestris, pulcējās sagaidītāji ar ziediem, dāvanām un apsveikuma plakātiem. Sagaidīšanas pasākumu vadīja Ufo (Kaspars Upacieris), ik pa brīdim informējot klātesošos, cik ilgi vēl palicis, līdz ieraudzīsim sportistus. Katru reizi, kad atvērās ielidošanas telpas durvis, gaidītāji cerīgi raudzījās, vai kāds no viņiem jau nāk, savukārt atbraucēji mulsa no lielās uzmanības, ienākot cilvēku pilnajā telpā.
Visu laiku labākā komanda
Un tad viņi nāca. Ar urravām un skaļiem aplausiem vispirms sagaidīja bobslejistus, šorttrekisti Evitu Krievāni, viņiem sekoja biatlonisti un tad jau arī distanču slēpotāji. Viņu acis apžilbināja fotoaparātu un videokameru gaismas, bet sejas rotāja smaids par atkalredzēšanos ar tuviniekiem.
Latvijas olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Einārs Fogelis atzina, ka šī ir visu laiku labākā Latvijas sportistu komanda ziemas olimpiskajās spēlēs. Un tā noteikti ir, lai arī kāds varbūt netika līdz finišam, neiekļuva finālā vai neizcīnīja pārāk augstas vietas, haltūrēt uz Turīnu noteikti nebrauca neviens. Visi viņi ir Latvijas labākie un arī olimpiskajās spēlēs izdarīja visu, kas bija viņu spēkos.
Ilgojas pēc mājām
Sagaidīt Valtu un Ingu Eidukus bija atbraukuši ne tikai bebrēnieši, viņus sveica arī bijušie klasesbiedri, kuri nu studē Rīgā, kā arī Aizkraukles rajona sporta skolas vadība. Pēc bučām un paslepus notraustām prieka asarām, dāvanu pasniegšanas un rokasspiedieniem Valts un Ingus līdzjutēju un ģimenes pavadībā devās uz autobusu. Ingus saka: “Labi, ka atbraucāt ar autobusu, vieglajā automašīnā visas mantas nemaz nesaliktu.
Atceļā, protams, vienīgā sarunu tēma bija olimpiskās spēles, jo ikvienam gribējās zināt, kā mūsu sportistiem tur klājies un ko pieredzējuši. Valts atzīst:
— Pirmo reizi biju tik ilgi prom no mājām. Pagājis mēnesis, kopš neesmu redzējis savējos un pēdējās olimpiādes dienās jau sāku pēc viņiem ilgoties. Divās nedēļās olimpisko spēļu laikā esmu guvis tādu dzīves pieredzi, kādu mani vienaudži varbūt iegūs vēlāk vai ilgākā laika posmā. Bija jāpārvar grūtības, jāiemācās sadzīvot ar skauģiem un pieņemt to, ka vienmēr kaut kur būs kāds nelabvēlis. Runājot par sacensībām, izdarīju visu, ko varēju, un zināmā mērā esmu apmierināts ar paveikto. Esmu sarūgtināts tikai par 50 kilometru slēpojumu. Biju gatavs tikt līdz finišam un to arī būtu izdarījis, taču trīs kilometrus pirms finiša biju spiests izstāties, jo mani apsteidza kāds no līderiem. Tādi ir noteikumi.
Divas nedēļas “kā pa miglu”
Valta mammai Anitai šīs divas nedēļas aizritējušas “kā pa miglu”: “Skatījos visus raidījumus par olimpiskajām spēlēm, klausījos ziņas, regulāri sazvanījos ar vīru un dēlu. Strādāju Odzienas un Bebru pamatskolā. Kur slēpošanas sacensību dienā biju, tur kopā ar audzēkņiem skatījos televizoru. Tas ir arī audzinošs moments bērniem, apzināties un redzēt to, ka arī no laukiem nāk labi sportisti, kuri tiek līdz olimpiādei. 50 kilometru garo distanci kopā ar bērniem skatījāmies mājās.”
Vislielākās sirdssāpes Valta līdzjutējiem sagādājuši sporta komentētāju izteikumi. Anita stāsta: “Manuprāt, Valts startēja labi. 15 kilometru distancē viņš ir 69. vietā pasaulē. Vai tas ir slikti? Ticu, ka dēls izdarīja visu iespējamo, jo viņš nav tas, kurš strādā uz pusslodzi. Neviens jau nezina, kāds darbs tajā visā ir ieguldīts, bet mums ir jāklausās aizskaroši komentāri.
