Diena, jel parādi, kur mani parādi!
Diena, jel parādi,
kur mani parādi!
Zvaigznāju karāti
tavi ir, nakts.
Viss man te rodamais —
vien projām dodamais:
gluži kā aizlienēts,
gandrīz kā zagts.
Kam gan tu degusi?
Ko gaismām segusi?
Kā bada dzeguzi
dzirdu: ku—kū!
Kam liki ilgoties,
debesīm zilgoties?
Tik un tā tumsa
līdz pamalēm kūp.
Diena, jel parādi,
kur mani parādi!
Mēs — bērni sarāti:
gulēt laiks iet.
Liedzamies, liedzamies.
Kurpu vēl tiecamies?
— Kas tur spīd augstumos?
Kāpēc sirds dzied?
/2004.
