Pārlapojot profesora Kārļa Strauberga apkopotās “Latviešu tautas paražas”, “Latviešu buramos vārdus” un citu tamlīdzīgu literatūru, neviļus atklājās, ka ikviena nedēļas diena mūsu senču skatījumā bijusi kādiem noteiktiem darbiem vai izdarībām domāt.
Pārlapojot profesora Kārļa Strauberga apkopotās “Latviešu tautas paražas”, “Latviešu buramos vārdus” un citu tamlīdzīgu literatūru, neviļus atklājās, ka ikviena nedēļas diena mūsu senču skatījumā bijusi kādiem noteiktiem darbiem vai izdarībām domāta. Tādējādi gan nedēļas dienām, gan dienas laikam (rītam, pusdienlaikam vai vakaram) bijusi arī sava “liktenīgā” nozīme. Uzskatīja, ka ir “vieglās” un “grūtās”, “laimīgās” un “nelaimīgās” dienas.
Pirmdiena — grūta diena
Daudzas tautas uzskatīja: “Kāda pirmdiena, tāda visa nedēļa.” Ko pirmdien sāksi, to visu nedēļu darīsi, tāpēc pirmdienā centās neko no otra neaizņemties, neizdot naudu, nesākt darbu, ko vēlams ātri pabeigt, nedoties tālā, grūtā un bīstamā ceļā. Toties aizdot naudu vai mantu varot droši — no tā devējam ienākumi tikai pieaugot!
Otrdiena — viegla diena
Otrdiena tika uzskatīta par labu, darbiem veiksmīgu dienu. (Izņēmums esot šķaudīšana: šķaudot otrdienā, gaidāmas asaras vai arī šķaudītāju kāds sadusmos.) Otrdienā sāktie darbi labi veiksies un ilgi neiekavēsies. Otrdiena ir arī laba pirts diena.
Trešdiena — ne viegla, ne grūta
Arī trešdiena netika atzīta par veiksmes dienu. (Vienīgā veiksme — ja uznāk šķavas, jo tad zināms: tevi kāds noteikti mīl!) Nevajagot sākt jaunus darbus — labāk pagaidīt līdz nākamajai — “vieglajai” ceturtdienai.
Ceturtdiena — pasvētdiena
Ceturtdienu mūsu senči uzskatīja par tādu kā “mazo svētdienu”, pasvētdienu. Šajā dienā līdz saules rietam jāiztīra māja — gan fiziski, gan enerģētiski. Varēja iet pirtī.
Piektdiena — svēta diena
Šajā dienā, tā kā tā daļēji atzīta par svētu, bija grēks strādāt smagus un netīrus darbus, nedrīkstēja tīrīt māju, mazgāt veļu un bērnus vest pirtī. Vīri piektdienās zemi neara un sievas vilnu nevērpa, taču drīkstēja šūt. Piektdienā istabas drīkstēja tikai slaucīt, bet ne mazgāt ar ūdeni — citādi pēc nāves būšot slapjā kapā jāguļ.
Sestdiena — darbu pabeigšanas un sākšanas diena
Neesot vieglākas dienas par sestdienu! Sestdienā bija jāpabeidz visi iesāktie lielie nedēļas darbi un tūdaļ jāsāk nākamās nedēļas svarīgākie darbi — tad tie veikšoties īpaši raiti un sekmīgi.
Svētdiena — svētākā un labākā
Svētdiena bija svēta atpūtas diena vēl pirms kristīgās ticības ieviešanas. Diena, kad atpūšas, dodas ciemos, uzņem viesus savās mājās. Šajā dienā beidza arī ilgākos svētkus — kāzas, kas nereti sākās jau piektdienā.
