Šīs nedēļas nogalē Kurmenes pagasta “Vecputniekos” 75 gadu jubileju svin Gunārs Putnieks. Sirmais vīrs smaidīdams apgalvo: lai cik grūti klātos, vienmēr jāmēģina saskatīt labo un skaisto. Tad kļūst vieglāk.
Šīs nedēļas nogalē Kurmenes pagasta “Vecputniekos” 75 gadu jubileju svin Gunārs Putnieks. Sirmais vīrs smaidīdams apgalvo: lai cik grūti klātos, vienmēr jāmēģina saskatīt labo un skaisto. Tad kļūst vieglāk.
— Šo ziemu par grūtu nevar nosaukt, — satiekoties filozofē jubilārs. — Pat sniega nav, ko tīrīt. Citus gadus vai katru dienu sniega lāpsta bija jāvicina no rīta līdz vakaram. Šoziem var kā nākas atpūsties. Pavasarī atkal varēs sākt rosīties pagalmā un dārzā. Jāar zeme, jāstāda kartupeļi, un nepaspēsi ne aci pamirkšķināt, kad jau klāt sienalaiks.
Lauku darbos Gunāra kungs izmanto zirgu Janiku. Pašlaik gan viņš atpūšas stallī un tikai laiku pa laikam tiek pagalmā izlocīt kājas.
— Zirgs mūsu mājās bijis vienmēr, — saka saimnieks. — Jaunībā strādāju zāģētavā, bet pie mājām bija kolhoza zirgu ferma. Vakaros gāju palīgā kopt zirgus. Strādājām līdz vēlai naktij. Šķita, tikko esmu atkritis gultā, kad ceļa galā jau signalizē piena vedējs un atkal jāceļas. Tas bija smags, taču interesants laiks. Kolhozam izjūkot, vienu zirgu privatizēju. Viņš man daudz palīdz. Žēl vienīgi, ka Janiks ir sporta zirgs. Lauku darbiem viņam ir pārāk plats solis. Pa vagu iet labi, bet, kad jādzen jauna, daži soļi ir greizi, un vagai veidojas līkums. Televīzijā redzēju, ka šādos gadījumos palīdz pinekļi — zirgs var paspert tikai sīkus solīšus. Pavasarī būs jāizmēģina.
Netālu no “Vecputnieku” mājām tek Mēmele. Saimnieka vaļasprieks, protams, ir makšķerēšana. Ziemā gan viņš uz upi vairs neiet — pārāk ātri aukstums ķeras pie kauliem.
— Kas nekait pavasaros, — viņš saka. — Saulīte silda, sēdi upmalā, ķer vimbas un svilpo. Kad saplaukst ievas, lakstīgalas pogo kā negudras. Klausoties lakstīgalas, abi ar sievu esam izaudzinājuši divus dēlus un meitu. Ir pieci mazbērni, trijiem vēl jāmācās makšķerēt un saskatīt dabas skaistumu. Jau aug arī mazmazmeitiņa.
Dārzā starp vecajām ābelēm iesniguši vairāki bišustropi. Gunāra kungs teic, ka divos no tiem ziemo bišu saimes. Tas tikai paša priekam. Medus lieliski noder pie tējas, kad auksts vējš pāri laukam dzenā sniegpārslas.
— Savlaik mūsu māja bija visai atklātā vietā, — saka Gunāra kungs. — Kad uzbūvēja lielceļu, pēkšņi bijām ielejā. Ceļa uzbērums sargā no aukstajiem ziemeļu vējiem. Arī sniegu tik daudz nesaputina.
“Vecputnieku” sēta ir tikai dažu desmitu metru attālumā no Latvijas un Lietuvas robežas. Te katrai lietai, kas rūpīgi nolikta šķūnī vai pakārta pie staļļa sienas, ir savs konkrēts mērķis un pielietojums. Piesaulītē no jumta malas pilošās lāstekas liecina, ka pavisam drīz kusīs sniegs un ledus, lai sāktos jauns darba cēliens.
