Labākā inženierbūve Latvijā

Rīgā paziņoti konkursa “Latvijas būvniecības Gada balva 2024” laureāti. Nominācijā “Jauna inženierbūve” uzvaru izcīnīja pārbūvētā Pilssalas iela un labiekārtotā teritorija Jelgavā — informē pašvaldība.

Konkurss norisinās 11. gadu, un tam kopumā tika pieteikti 149 objekti. Organizatori norāda, ka šogad pieteikto objektu arhitektoniskā un būvnieciskā kvalitāte bijusi īpaši augsta.

Konkursā vērtēti objekti Rīgā, Pierīgā, Liepājā, Jelgavā, Saulkrastos, Daugavpilī, Limbažos, Olainē, Ventspilī, Cēsīs, Krāslavā, Valmierā, Mārupē, Ogrē, Salaspilī, Jūrmalā, Siguldā, Ropažos, Kuldīgā, Jēkabpilī, Bauskā un Vecumniekos.

Ūdenstūrisma un sporta bāzes ēka Pilssalā un rekonstruētā Pilssalas iela ar labiekārtoto apkārtējo teritoriju, kurā izveidotas dažādas sporta un atpūtas zonas, ekspluatācijā tika nodota pērn jūlijā. Bet Lielupes krastmalas nostiprināšana 67 metru garumā un jaunā publiskā slipa laivu nolaišanai izveide noslēdzās oktobrī.

Visi darbi īstenoti, realizējot divus projektus — ERAF līdzfinansēto projektu “Pilssalas ielas degradētās teritorijas sakārtošana” un valsts investīciju projektu “Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skolas infrastruktūras attīstība”. Abu projektu kopējās izmaksas pārsniedz 14 miljonus eiro, tajā skaitā — ERAF finansējums, valsts budžeta dotācija, kā arī Jelgavas pašvaldības līdzfinansējums. Darbus veica piegādātāju apvienība “ABBA”, kuras sastāvā ietilpst SIA “Abora”, SIA “Argus” un SIA “Baltijas būve”.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Iegūst titulu “Baznīcmūziķis”

Pirms 28 gadiem Rīgā izveidota organizācija — LEAF evaņģelizācijas grupa katru gadu izlozē titula “Baznīcmūziķis” ieguvēju, lai popularizētu Latvijas luterāņu draudzēs notiekošo. Šogad šis tituls piešķirts ērģelniecei Ingai Kalniņai.

Viņa kalpo Lejas (Lejasciema), Gulbenes, Velēnas luterāņu draudzēs katrreiz, kad tiek uzaicināta to darīt. Katru svētdienu I. Kalniņa spēlē ērģeles kādā no novada draudzēm. I. Kalniņa teic, ka gadu gaitā ir jau tik ļoti saradusi ar baznīcas repertuāru, ka bez notīm spēj nospēlēt visu, kas vajadzīgs. Visspilgtākais emocionālais mirklis, kas bijis nesen, I. Kalniņai ir dalība Gulbenes luterāņu baznīcas Ziemassvētku dievkalpojumā, kuru vadīja mācītājs Ilgvars Matīss.

Aicinājumu kuplināt luterāņu dievkalpojumus ar muzikālo izpildījumu viņa pieņēmusi jau kopš 1990. gada. Sākumā — kā vokālā ansambļa dalībniece. Tolaik Gulbenes luterāņu draudzi vadīja garīdznieks Harijs Grigols.

“Draudzē mūs — vairākus jauniešus, kuriem ir muzikālā izglītība, — sapulcināja D. Karole. Mēs dievkalpojumus kuplinājām dziedot un muzicējot,” stāsta I. Kalniņa.

Viņa piemin, ka baznīcas vokālais ansamblis ar Raimonda Lapkaša autordziesmu pat ticis aicināts uz Latvijas Radio ierakstu studiju. Turpmāk gan I. Kalniņa, gan citi muzikāli apdāvinātie jaunieši atsaucās piedāvājumam veidot dievkalpojumu muzikālo fonu arī citās luterāņu draudzēs novadā.

Muzicēt Lejas un Velēnas draudzēs I. Kalniņu ir aicinājis mācītājs Māris Sarma, kurš Gulbenē sāka kalpot kopš 2005. gada. Velēnas baznīca I. Kalniņas dzīvē ir īpaša, jo tur viņa 1988. gadā laulājusies ar savu vīru Normundu. Savukārt Lejas draudzē viņa ir kļuvusi par tās locekli.

“Lejasciemā dievkalpojumi notiek draudzes mājā Rīgas ielā. Tur ērģeļu nav, es Lejasciemā spēlēju elektriskās klavieres,” stāsta I. Kalniņa.

Viņa piemin, ka ir izmantojusi iespēju Mūzikas akadēmijā apmeklēt ērģeļspēles kursu pie ērģelnieces Lilitas Ozoliņas.

Laikraksts “Dzirkstele”

Eksperiments tirgotājiem

Šopavasar dvīņu pilsētās Valkā un Valgā tradicionālais Lielais labdarības robežtirgus notiks 17. maijā. Tirgotājiem jau no 8. aprīļa līdz pat 8. maijam būs iespēja reģistrēties tikai elektroniski, lai ne tikai pieteiktos dalībai, bet arī paši izvēlētos tirgošanās vietu.

Valkas novada pašvaldības izpilddirektors Valdis Šaicāns informēja, ka pašvaldība pirmo reizi izlēmusi īstenot eksperimentu ar tirdzniecības vietu tirgošanu. Proti, tas notiks ar biļešu tirdzniecības platformas “BezRindas.lv” starpniecību. Tirgotāji savu vietu varēs iegādāties līdzīgi kā internetā tiek iegādātas ieejas biļetes uz pasākumiem. Tirdzniecības platformā “BezRindas.lv” visiem tirgotājiem būs pieejama virtuālā karte ar iezīmētām tirdzniecības vietām.

Skaidrojot šo lēmumu, V. Šaicāns pieļauj: “Mazāk būs strīdu un domstarpību.” Izpilddirektors arī atzina, ka gatavošanās šim grandiozajam pasākumam notiek raiti un sadarbībā ar kaimiņiem igauņiem.

Katru gadu maijā tuvi un tāli tirgotāji ne tikai no Latvijas un Igaunijas dažādām vietām, bet arī no Lietuvas ierodas Latvijas — Igaunijas pierobežā, lai Valkā un Valgā tirgotos ar savām precēm. Pirms pandēmijas šis vērienīgais tirgus notika divas dienas — sestdien un svētdien, bet 2023. gadā, novada pašvaldībā mainoties politiskajai vadībai, dome nolēma šo pasākumu rīkot vienu dienu. Šajā tirgū pircēji labprāt iegādājas stādus, augļu kokus un krūmus, kā arī citas lietas, jo piedāvājumu klāsts ir plašs un daudzveidīgs.

Turklāt robežtirgū notiek ne tikai pirkšana un pārdošana, bet arī dažādi kultūras pasākumi un atrakcijas. Katru gadu notiek arī tirgus apmeklētāju iecienītā vietējā Valkas Rotari kluba rīkotā labdarības loterija, kurā visas lozes ir laimīgas. Pēc tam loterijā iegūtie līdzekļi un saņemtie līdzekļi par tirdzniecības vietām tika tērēti kādam labdarības mērķim. Piemēram, par robežtirgū savākto naudu ir uzstādītas lielās šūpoles uz Latvijas — Igaunijas robežas, kā arī Latvijas pusē vides objekts “Tas jāredz”. Objekta tēla oriģinālais siluets veidots no Valkas un Valgas pilsētu nosaukumu pirmajiem burtiem V, kas kopā veido W — vēsturisko pilsētas nosaukumu Walk. Aizvadītajā gadā mainījās arī tirgus izvietojums igauņu pusē. Proti, tirgotāji bija izvietoti gar Pedeles upi pastaigu takas malā. Tirgotāji, kas atradās šajā zonā, sūkstījās, ka pircēju skaits, kas apmeklē viņus, esot daudz mazāks nekā tiem, kuri atrodas tuvāk tirgus epicentram. Turklāt blakus upei pērn pūta arī stiprs vējš un bija daudz aukstāks.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Konkursā sacenšas jaunie pavāri

Projekta “Zaļās skolas ēdināšana” kulinārijas konkursā “Veselīgs vietējais dārzenis mūsu ēdienkartē” viesu nama “Kalnarušķi” virtuvē pie pannām un katliem stājās bērni. Savas ēst gatavošanas prasmes rādīja D. Ozoliņa Apes, Grundzāles un Palsmanes pamatskolu audzēkņi.

Bērni ar aizrautību rosījās virtuvē, un šī nebija tikai sacensība par gardāko ēdienu, bet iespēja bērniem radoši izpausties un parādīt savas prasmes.

Bērnu sniegumu vērtēja profesionāla žūrija — Brantu muižas saimniece Ilze Briede, Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālās struktūrvienības skolotāja Jūlija Freimane, privātskolas “Patnis” šefpavārs Kaspars Krūze. Konkursam bērni ēdienus negatavoja pirmo reizi — skolās jau pirms tam notika sacensības klasēs, un uz finālu izvirzīja labākās komandas.

D. Ozoliņa Apes pamatskolas direktore Dina Meistere stāsta, ka bērniem patīk gatavot ēst, un to viņi dara ne tikai mācību procesā, bet arī citā laikā, piemēram, pagatavo ko gardu klases vakaram, cep pateicības piparkūkas. “Apes skolā ir moderna virtuve, tāpēc bērnus ir viegli ieinteresēt darboties. Svarīga ir arī vecāku iesaiste — zinu, ka, gatavojoties konkursam, bērni gāja ciemos cits pie cita un kopā gatavoja konkursa ēdienus,” stāsta direktore. Viņa piebilst, ka ēdināšanas konkursi bērniem nav ikdiena. “Iespējams, to varētu ieviest kā tradīciju, jo bērniem šāda pieredze ļoti patīk,” viņa secina.

Konkurss norisinājās projektā “Zaļās skolas ēdināšana”, kurā kā partneri piedalās Smiltenes un Tukuma novadu pašvaldības, bet no Igaunijas puses — Rouges un Setomā pašvaldības. Projekts noslēgsies šī gada septembrī. “Skolu pavāri ir devušies pieredzes apmaiņas braucienos, un var redzēt, ka lietas lēnām mainās. Protams, pārmaiņas nenotiek uzreiz, bet domāšana un procesi pamazām attīstās. Mūsu mērķis ir pakāpeniski ieviest vairāk bioloģiskās pārtikas skolu ēdienkartēs. Tas nenotiek ātri un viegli, taču mēs ejam uz to,” uzsver D. Bojāre.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”. Par publikāciju saturu atbild laikraksti “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Dzirkstele”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”.