Mēra ēku siltumietilpību

Gulbenes novadā turpinās daudzdzīvokļu ēku siltuma noplūdes mērījumi ar termokameras palīdzību un Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansiālo atbalstu.

Izmantot šādu iespēju par brīvu bija piedāvājis Vidzemes plānošanas reģions un informatīvā atbalsta punkts “Vidzemes EnergoGids”, organizējot kampaņu “Kur pazūd siltums?”. Pieteiktas bija 26 Gulbenes novada daudzdzīvokļu mājas, bet Vidzemē tika saņemti 128 pieteikumi no daudzdzīvokļu ēku iedzīvotājiem, apsaimniekotājiem un biedrībām 11 novados.

Ar termokameru vienā dienā apsekoja Gulbenes novadā pieteiktās daudzdzīvokļu 18 mājas. Uzņemtie māju siltuma zudumu digitālie foto būs pieejami elektroniski katras konkrētās daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajai personai vai kādam no dzīvokļu īpašniekiem, kuri pieteikuši ēku kampaņai “Kur pazūd siltums?”.

Pēc mērījumu veikšanas Vidzemes visām 128 daudzdzīvokļu mājām attēli tiks apkopoti un publicēti “Vidzemes EnergoGida” “Facebook. com” lapā. Līdz 7. martam iedzīvotāji var balsot par ēku, kurai, viņuprāt, visvairāk nepieciešams bezmaksas energoaudits. Balsot var, atzīmējot “patīk” pie attēliem. 10. martā tiks paziņota ēka, kas saņems pilnībā apmaksātu energoauditu, ko finansēs “Interreg BSR” programma projektā “RenoWave”.

Ikvienam Vidzemes plānošanas reģiona iedzīvotājam bija iespēja pieteikt savu daudzdzīvokļu ēku bezmaksas termokameras mērījumam, lai noskaidrotu, kur ēkā rodas vislielākie siltuma zudumi. Projekta galvenais mērķis ir veicināt daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu Baltijas jūras reģiona valstīs. Projektu īsteno ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu.

Laikraksts “Dzirkstele”

Bērvircavas muižu izsolē neviens nenopērk

Padomju apbūves ieskauta, Sesavas pagastā līdzās kultūras namam pussabrukusi jau gadiem stāv Bērvircavas muižas kungu dzīvojamā ēka, kas esot senākā koka ēka Latvijā un, iespējams, arī visā Baltijā.

Vairākkārt bijusi vēlme seno namu nojaukt, tomēr tam nav piekritusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Pirms pāris gadiem Bērvircavas muižas kungu māja nonāca pašvaldības īpašumā, kas nolēma to pārdot. Tomēr izsole beidzās bez rezultāta. Vēsturiskās ēkas liktenis nav vienaldzīgs Piļu un muižu asociācijai, kā arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei, tāpēc Lielvircavas muižā notika ekspertu diskusija par variantiem, kā saglabāt Bērvircavas muižas kungu ēku.

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova skaidro, ka tas ir svarīgi, jo zem sliktā stāvoklī esošā ārējā apvalka, kas izveidots, 19. gadsimtā ēku paplašinot, labi saglabājušās 17. gadsimta apgleznotās griestu sijas un citas liecības.

Mākslas vēsturnieks un ilggadējais Rundāles pils saimnieks Imants Lancmanis diskusijā norādīja, ka, viņaprāt, ēkai vajadzētu noņemt 19. gadsimta apvalku, pārvest to uz Brīvdabas muzeju un atjaunot 17. gadsimta veidolā. Lai arī nelabprāt, bet šādam variantam piekristu arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.

Ekspertu ieskatā pastāv arī citas iespējas, kā ēku ar visām 17. gadsimta liecībām nezaudēt. SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” izstrādājusi gan tās atjaunošanas, gan konservācijas projektu. Arhitekts Artūrs Lapiņš stāsta, ka, atjaunojot Bērvircavas muižas kungu māju, varētu arī domāt, kā atgūt seno muižas parku, kas potenciālajam īpašumam dotu papildu vērtību un iespējas. Cik varētu izmaksāt ēkas atjaunošana, gan īsti pateikt nevarot, jo tas atkarīgs arī no tās izmantošanas mērķa. Savukārt, ja ēka, kas pašvaldības funkciju veikšanai nav nepieciešama, tomēr paliek pašvaldības īpašumā, tā noteikti būtu jāiekonservē. Īstenojot konservācijas projektu, kungu māja varētu būt paglābta uz vairākiem gadu desmitiem. Piļu un muižu asociācijas vadītājs Roberts Grinbergs gan cer, ka Bērvircavas kungu mājai atradīsies īpašnieks.

Plānots, ka jau tuvākajā laikā Jelgavas novada dome elektroniskajā izsoļu vietnē izsludinās nākamo izsoli ar pazeminātu sākumcenu — 11 200 eiro. Sākotnējā Bērvircavas muižas kungu ēkas izsoles cena bija 14 000 eiro.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Jelgavā varēs “satikt” slavenības

Līdz 27. aprīlim tirdzniecības centrā “Pilsētas pasāža” Jelgavā būs aplūkojama unikāla vaska figūru izstāde.

Apmeklētāji varēs sastapt teju 40 slavenas personības — no vēsturiskiem līderiem līdz mūsdienu popzvaigznēm, portālu bauskasdzive.lv informēja izstādes rīkotāji.

Starp izstādē apskatāmajām figūrām būs, piemēram, Napoleons Bonaparts, Alberts Einšteins un Leonardo da Vinči. Tāpat būs iespēja aplūkot arī Salvadoru Dalī, Lady Gagu un Džoniju Depu. Arī bērnu filmu un multfilmu varoņi būs daļa no ekspozīcijas, piemēram, sliņķis Sids no “Ledus laikmeta” un meistars Joda no “Zvaigžņu kariem”.

“Jelgavā ir ieradusies ļoti nopietna kolekcija, kas ne tikai izklaidēs, bet arī izglītos apmeklētājus. Neapšaubāmi par ekspozīcijas centrālo daļu kļūs kompozīcija, kas veidota pēc Leonardo da Vinči freskas “Svētais vakarēdiens” motīviem. Jāatzīmē, ka vaska figūras ir veidotas ārkārtīgi rūpīgi, ievērojot vēsturisko precizitāti, apkopojot un izmantojot informāciju no dažādiem avotiem,” teic izstādes kurators Armens Arutjunjans.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Lādiņu rūpnīcai piešķir 26,2 miljonus

Valdība apstiprināja 26 282 630 eiro piešķiršanu no Aizsardzības ministrijas budžeta modulāro pulvera lādiņu rūpnīcas izveidei Iecavas pagasta “Ziemeļniekos”.

Vienlaikus valdība nolēma noteikt šim nekustamajam īpašumam nacionālo interešu objekta statusu, informēja Aizsardzības ministrija (AM).

AM norāda, ka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana ļaus efektīvāk un noteiktā termiņā uzbūvēt infrastruktūru, kas nepieciešama artilērijas munīcijas modulāro pulveru lādiņu komplektēšanas rūpnīcas izveidei jeb projekta “Rollo” īstenošanai. Nacionālo interešu objekta statusa noteikšana nekustamajam īpašumam ir saskaņota ar Bauskas novada pašvaldību.

AM ieguldīs līdzekļus valsts kapitālsabiedrībā, lai izpildītu valstij svarīgo drošības interešu aizsardzības projektu. Savukārt, lai nodrošinātu jaunu valsts deleģēto uzdevumu izpildi, projekta “Rollo” īstenošanu un VAK darbību, AM ir saņēmusi Ministru kabineta atļauju 2025. gadā palielināt finansējumu par 501 744 eiro nepieciešamā personāla nodrošināšanai.

Projektu “Rollo” Latvijā īsteno 2023. gada nogalē dibinātā SIA “Valsts aizsardzības korporācija” (VAK) un tās mērķis ir līdz 2027. gadam kopīgi ar ārvalstu partneriem izveidot ražotni. Tā ir daļa no Eiropas Komisijas atbalstītā projekta “Rollo”.

VAK ir 100 % valstij piederoša kapitālsabiedrība, tās kapitāla daļu turētāja ir AM. Uzņēmums dibināts 2023. gada novembrī ar mērķi ilgtermiņā attīstīt militāro industriju Latvijā, pārvaldīt ieguldījumus aizsardzības nozarē, attīstīt munīcijas ražošanas kapacitāti un paplašināt starptautisko sadarbību aizsardzības industrijā.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Pārdos pili un ugunsdzēsības depo

Pircējam papildu privātai darbībai jānodrošina īpašuma publiska pieejamība sabiedrībai

Izsolē drīzumā nonāks divi Smiltenes novada pašvaldībai piederoši nekustamie īpašumi, kas var piesaistīt uzmanību gan sava nozīmīguma, gan atrašanās vietas dēļ. Tie ir Gaujienas jaunā pils (Gaujienas muižas pils ēka) un bijušais ugunsdzēsības depo Smiltenes centrā Baznīcas laukumā.

Īpašumam “Gaujienas jaunā pils” izsoles sākuma cena ir 141 000 eiro (aprēķinātā visvairāk iespējamā tirgus vērtība — 140 500 eiro), īpašumam Baznīcas laukumā (bijušajam depo) — 20 000 eiro.

Nekustamo īpašumu “Gaujienas jaunā pils”, kas iekļaujas Gaujienas muižas pils apbūves ansamblī — valsts nozīmes arhitektūras piemineklī, Smiltenes novada deputāti nolēma pārdot, neredzot pils pielietojumu pašvaldības funkciju īstenošanai un ņemot vērā ēkas tehnisko kārtību, ko pēc iespējas ātrāk nepieciešams uzlabot. “Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka Gaujienas pilī no 1922. līdz 2020. gadam atradās Ojāra Vācieša vārdā nosauktā skola, līdz Apes novada pašvaldība (pils iepriekšējā īpašniece pirms novadu reformas), ņemot vērā Valsts būvniecības kontroles biroja aizrādījumus par pils tehnisko stāvokli, skolu pārcēla uz citu ēku, kas arī pieder pašvaldībai. Gaujienas pili apdraud pie tās esošā brūkošā nogāze, kas attiecīgi pienāk arvien tuvāk pilij un kā rezultātā ēkā izveidojusies caurejoša plaisa. Nekustamā īpašuma “Gaujienas jaunā pils” izsoles noteikumos iekļauti vairāki šī īpašuma turpmākās izmantošanas nosacījumi, kas būs jāievēro pils jaunajam īpašniekam.

Pircējam papildu privātai darbībai jānodrošina nekustamā īpašuma publiska pieejamība sabiedrībai apjomā, kas vienlaikus saglabā kultūras pieminekļa pieejamību apskatei un netraucē pircēja pamatdarbībai.

Arī nekustamo īpašumu Smiltenē, Baznīcas laukumā (ugunsdzēsības depo), Smiltenes novada pašvaldība izsolē pārdos ar tālākās izmantošanas nosacījumiem. Izsoles sākuma cena ir 20 000 eiro. Īpašuma lietošanas mērķis ir komercdarbība. Uzņēmējdarbība jāuzsāk trīs gadu laikā pēc tam, kad nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz pircēja vārda.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”. Par publikāciju saturu atbild laikraksti “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Dzirkstele”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”.