Šoziem vairākās Eiropas valstu un Krievijas pilsētās sniega svara dēļ iegruva ēku jumti.
Šoziem vairākās Eiropas valstu un Krievijas pilsētās sniega svara dēļ iegruva ēku jumti. Nesen sniega svaru neizturēja kāda lielveikala jumts Vācijā un kādas halles jumts Polijā. “Staburags” interesējās, cik izturīgi ir ēku jumti Aizkraukles rajonā un kā pasargāt savu māju no šādas nelaimes.
Smagākais slapjš sniegs
— Jumta spēja pretoties sniega smagumam atkarīga no vairākiem faktoriem, — saka Aizkraukles novada domes galvenais arhitekts Juris Letinskis. — Vispirms tam jābūt pareizi projektētam, ņemot vērā mūsu klimatiskās joslas īpatnības. Būvnormatīvi paredz, ka mūsu klimatā (Latvijā ir vairākas klimatiskās zonas — aut.) jumtam jāiztur 98 kilogrami sniega svara uz katru jumta kvadrātmetru. Taču tas tikai šķiet liels skaitlis. Jāņem vērā, ka atkušņa laikā pat plānai sniega segai ir ļoti liels svars. Ja izveidojies ledus, situācija kļūst vēl bīstamāka.
Jābūvē slīps
Tāpēc būvē slīpus jumtus, no kuriem sniegs pats sava svara dēļ noslīd. Piemēram, metāla jumtam jābūt vismaz 12 grādu slīpumam. Tad sniegs no jumta noslīdēs pats. Šādos gadījumos nepieciešamas īpašas sniegu noturošas barjeras, lai gājējam, kurš iet gar ēkas sienu, pēkšņi uz galvas neuzkristu liels sniega un ledus blāķis. Piemēram, uz Aizkraukles ledushalles jumta, kas ir viens no lielākajiem pilsētā, reti krājas sniegs. Tas noslīd un nobirst gar ēkas sienām.
Jumtiem, kuru klājums ir no šīfera vai kāda cita materiāla, jābūt ievērojami stāvākiem.
Ļoti svarīgi, lai celtnieki, kuri jumtu būvē, rūpīgi ievērotu projektā paredzēto, neizmantotu zemākas kvalitātes materiālus un citu konstrukciju risinājumus.
Taču nepietiek tikai ar to, ka jumts pareizi un kvalitatīvi uzbūvēts. Mājas īpašniekam jārūpējas, lai uz jumta tomēr nekrātos pārāk daudz sniega. Nav iespējams paredzēt visas situācijas, arī ļoti stiprus un ilgus sniegputeņus. Tāpēc ēkas īpašniekam jāgādā, lai jumts neiegrūtu.
No plakanajiem atrunā
Aizkraukles uzņēmums “RRKP būve” uzcēlis ne vienu vien sporta halli, līdz ar to arī lielus un plašus jumtus.
— Būvējot jumta koka konstrukcijas, rūpīgi pārbaudām, vai tās ir pietiekami izturīgas, — skaidro uzņēmuma direktors Aigars Kalniņš. — Ja rodas kaut vismazākās šaubas, labāk izmantojam izturīgākas koka detaļas.
Savukārt, ceļot sportahalles ar metāla jumtiem, izmantojam dāņu kompānijas “CSK steel” visaugstākās kvalitātes materiālus. Vienmēr rūpējamies arī par to, lai ēkas pamatkonstrukcijas būtu izveidotas ar pietiekamu drošības rezervi. Piemēram, sportazāles jumta konstrukcijas Kurzemē ievērojami atšķirsies no tām, kādas izmantojām, ceļot zāli Ērgļos, kur parasti ir visbiezākā sniega sega Latvijā. Jumtam Ērgļos balsta konstrukcijas būs cita profila, biezāka materiāla, un tās novietotas tuvāk viena otrai, lai samazinātu slodzi uz katru detaļu. Lai veicinātu sniega noslīdēšanu no jumta, sniega barjeras nelietojām. Barjeru vietā gājēju celiņus izveidojām tā, lai no jumta slīdošais sniegs nevienam uz galvas nekristu.
Gadījumos, kad arhitekts ēkai paredzējis plakano jumtu, cenšamies pierādīt, ka tas mūsu klimatiskajos apstākļos var apdraudēt cilvēku drošību, un panākt tā aizstāšanu ar divslīpju jumtu. Ne reizi vien tas ir izdevies.
Svarīgi pamati
— Mūsdienās lielākā daļa ēku balstās tikai uz dažiem punktiem, — uzsver Kalniņa kungs. — Tikko kāds no tiem kļūst vājāks, ir risks, ka balsta konstrukcijas var deformēties un sagrūt. Tāpēc, būvējot lielas sabiedriskās ēkas, vienmēr pieprasām būvniecības vietas ģeoloģisko izpēti. Iespējams, grunts nav tik izturīga, lai uz tās balstītu smagas sijas. Pieredze liecina, ka pusē gadījumu grunts īpašības neatbilst gaidāmajām slodzēm. Šādos gadījumos jādzen gari pāļi, un tikai tad var sākt ēkas balsta konstrukciju montāžu. Toties vēlāk varam būt pilnīgi pārliecināti, ka ēka būs droša.
Bīstamākais — Neretā
Kopā ar speciālistiem izvērtējot situāciju Aizkraukles rajonā, var secināt, ka lielākā daļa jumtu ir pietiekami droši. Gan ledushalles un jaunās “Jeld Wen” rūpnīcas jumts Aizkrauklē, gan sportahalles jumts Koknesē ir ļoti plaši, tomēr tie izturētu pat spēcīgus sniegputeņus. Protams, arī šie jumti jāuzmana un nepieciešamības gadījumā jātīra. Sliktāka situācija ir Neretā. Pie skolas esošās sportazāles jumts potenciāli ir viens no bīstamākajiem — no lejas nav redzams, cik sniega uz tā sakrājies, turklāt sniegs pats sava svara dēļ no jumta nenoslīdēs. Līdzīgi ir arī Valles pagastā, kur pie skolas vēl padomju laikos uzbūvēta tieši tāda pati sportazāle kā Neretā. Šo celtni gan pagaidām neekspluatē.
