Kokneses pagasta kultūras namā aizvadītās nedēļas nogalē reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis stāstīja par Nacionālās attīstības plānu, reģionālo un administratīvi teritoriālo reformu.
Kokneses pagasta kultūras namā aizvadītās nedēļas nogalē reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis stāstīja par Nacionālās attīstības plānu, reģionālo un administratīvi teritoriālo reformu. Koknesē bija ieradies arī Saeimas deputāts Dzintars Ābiķis.
Lai arī bija plānota tikšanās ar iedzīvotājiem, zālē redzēju lielākoties Aizkraukles rajona, Kokneses un apkārtējo pašvaldību vadītājus un darbiniekus. Bija atnākuši arī daži vietējie pensionāri, taču diskusijā neiesaistījās. Tāpēc ministrs Māris Kučinskis vairāk stāstīja par pagājušajā gadā ministrijā paveikto un to, kā tas Latvijas iedzīvotājus ietekmēs nākotnē. Viņš uzsvēra trīs galvenās lietas — administratīvi teritoriālo un reģionālo reformu un Latvijas nacionālās attīstības plānu nākamajiem septiņiem gadiem. Šīs lietas ir cieši saistītas, lai mūsu valsts nākotnē varētu piedzīvot izaugsmi.
Attīstībai naudas nepietiek
Saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu ministrs atgādināja, ka Aizkraukles rajona pašvaldības un līdz ar to arī Koknese iekļautas Zemgales reģionā. Par administratīvi teritoriālo reformu koknesiešiem gan īpaši uztraukties nevajag, jo pagasts ar četriem tūkstošiem iedzīvotāju un attīstītu infrastruktūru nākotnē var pastāvēt, pat neapvienojoties ar citiem pagastiem. Tomēr ministrijas sagatavotajā plānā Koknese veido vienu novadu ar Bebriem un Iršiem.
“Pats dzīvoju laukos — Jērcēnu pagastā, netālu no Strenčiem, un vairākus gadus esmu strādājis pašvaldībā, tāpēc zinu, ka mazam pagastam vienam izdzīvot grūti. Sadalot budžeta naudu skolas un pagastmājas uzturēšanai, komunālajai saimniecībai un sociālajiem pabalstiem, attīstībai nekas pāri nepaliek. Nevar atlicināt arī līdzekļus līdzfinansējumam, lai piesaistītu Eiropas Savienības fondu līdzekļus,” stāstīja Māris Kučinskis. Ministrs uzsvēra, ka, tikai izveidojot lielus un stiprus novadus, pašvaldība spēs kaut ko atlicināt attīstībai, projektu līdzfinansējumam.
Problēmas upes kreisajā krastā
Šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 500 pašvaldību, kuras atbilstoši pēdējos gados apstiprinātajam modelim plānots apvienot 102 novados. Tikšanās reizē Koknesē ministrs atklāja, ka tālākai apspriešanai tomēr piedāvās variantu ar aptuveni 160 novadiem.
Aizkraukles rajonā lielākās problēmas ir Daugavas kreisajā krastā, kur pagasti nevar vienoties, kādus novadus veidot. Kučinska kungs cer, ka viņam būs iespēja tikties ar šo pagastu iedzīvotājiem, lai noskaidrotu viņu vēlmes un pārrunātu problēmas.
“Vairākas pašvaldības vēlas pievienoties Aizkraukles novadam, taču zinu, ka šis novads negrib nevienu pagastu un viņus var saprast. Gulbenē, piemēram, plāno visu rajonu apvienot vienā novadā, taču pārspīlēt arī nevajag. Lietuvā pirms vairākiem gadiem visus rajonus pārveidoja par novadiem, likvidējot pagastu pārvaldes un atstājot tikai vienu rajona pārvaldi. Kas tagad notiek? Viņi domā, kā atkal sadalīties mazākās teritorijās,” stāstīja ministrs.
Decentralizāciju vēlas panākt ar likumu
Tikšanās reizēs ar iedzīvotājiem un pašvaldību vadītājiem ministram pārmet, ka no pagastiem “aizbēgušas” mežniecības, dažādu valsts iestāžu nodaļas Latvijā izvietotas pēc grūti izprotamiem principiem, vērojama arvien lielāka valsts pārvaldes institūciju varas centralizācija. Ministrs uzskata, ka, lai risinātu šo problēmu, ar likumu jānosaka valsts pārvaldes institūciju pakalpojumu klāsts, kādus cilvēki var saņemt pašreizējos rajonu centros un kādus plānotajos reģionu centros.
“Gribam panākt, lai nevienam cilvēkam nav jābrauc tālāk par 40 kilometriem pēc, piemēram, Valsts zemes dienesta vai Lauku atbalsta dienesta speciālistu pakalpojumiem. Tieši tāpēc jāattīsta un jānostiprina reģioni,” uzsvēra Māris Kučinskis. Taču ministra kungs “aizmirsa” piebilst, ka, tiekoties ar Lielo pilsētu asociācijas pārstāvjiem, pats piekrita reģionu veidošanu šobrīd atlikt. Lai šo jautājumu turpina risināt nākamā Saeima. Ministrs padošanos lielo pilsētu vadītāju spiedienam presē skaidro ar šaubām par rezultatīvu idejas virzīšanu vēlēšanu gaisotnē.
Lauciniekus “neņem galvā”
Reģionu attīstības iestrādes ir. Institūcijas, kuras sauc par plānošanas reģioniem, jau izstrādājušas savu teritoriju nākotnes attīstības stratēģiju, iezīmējušas kartē galvenos ceļus, izpētījušas tautsaimniecības attīstības virzienus. Zemgales plānošanas reģiona darbība, salīdzinot ar pārējiem, atzīta par labāko valstī.
Ministrs Māris Kučinskis:
— Katram reģionam ir sava specifika, un katrā vietā iespējams labāk attīstīt vienu vai otru uzņēmējdarbības nozari. Taču galvenā problēma, ka šos reģionu attīstības plānus, lai cik labi tie būtu, Rīgā nozaru ministrijās neviens “neņem galvā”. Piemēram, Zemgales plānošanas reģionā izpētīts, kuri ceļi būtu jābūvē un jāremontē vispirms, bet Satiksmes ministrijai ir pilnīgi cits skatījums. Ministrijas ierēdņi uzskata, ka paši vislabāk pārzina situāciju Latvijā. Mūsu uzdevums ir panākt, lai plānošanas reģiona sagatavotais plāns būtu pamatā ministrijas plāna izveidei. Uzskatu, ka situāciju vislabāk pārzina cilvēki uz vietas reģionos un rajonos. Ceru, līdz aprīlim spēsim panākt, lai ar likumu nosaka, ka ikviena darbība, ko kādā nozares ministrijā dara vai plāno reģionā, jāsaskaņo ar konkrētā reģiona apstiprinātajiem plāniem.
Ierēdņi “lej ūdeni”
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija nupat beigusi Nacionālās attīstības plāna 2007. — 2013. gadam izstrādi. Tajā atspoguļotas mūsu valsts stiprās un vājās puses dažādās nozarēs, arī tas, kā Latvijā dzīvosim un kurp virzīsimies nākamo septiņu gadu laikā.
“Sākumā sadarbojāmies ar ministriju ierēdņiem. Kad palūdzām izlabot 300 lappušu biezo uzmetumu, atpakaļ saņēmām vēl tikpat daudz. Sapratām, ka tā nekur tālu netiksim un tur rakstītais ir tikai “ūdens”. Tāpēc plāna izstrādē vairāk iesaistījām zinātniekus, nevalstiskās organizācijas, uzņēmējus,” darba gaitu komentēja Māris Kučinskis.
Jātērē saskaņā ar plānu
Ministrs atzīst, ka Latvijas nākotne nav ne nafta, ne mežs, ne arī tūrisms. Tie ir cilvēki, tāpēc nauda jāiegulda galvenokārt izglītībā un zinātnē. “Man ir 18 gadu vecs dēls, un, kad pirms dažiem gadiem ar viņu spriedām par nākotnes plāniem, pats viņam ieteicu nepievērsties zinātnei, bet izvēlēties studēt, piemēram, ekonomiku. Taču šodien varu teikt, ka zinātne pamazām kļūst par perspektīvu nozari un tuvojas brīdis, kad tā būs labi apmaksāta joma,” teica ministrs. Taču viņš uzskata, ka perspektīva ir nevis teorētiskā zinātne, bet gan atklājumi un pētījumi, kuri reāli izmantojami ražošanas attīstībai. Veiksmīgs zinātnes un ražošanas sadarbības piemērs Latvijā šobrīd ir ķīmijas rūpniecība, zāļu izgatavošana.
Nākamo septiņu gadu laikā Latvijai būs iespēja izmantot vairākus miljardus latu no dažādiem Eiropas Savienības fondiem. Kā šo naudu tērēt, kur ieguldīt? Ministrs Māris Kučinskis uzskata, ka vislabāk būtu tās izlietojumu plānot saskaņā ar šo Nacionālās attīstības plānu. Ieguldīt naudu jaunās tehnoloģijās, zinātnes attīstībā, cilvēku izglītošanā, nevis piešķirt uzņēmumiem tikai tāpēc, lai tie varētu pastāvēt.
Nekas nav pilnīgs
Šonedēļ Nacionālās attīstības plāns iesniegts plānošanas reģioniem un nozaru ministrijām. Ja to akceptēs, sāksies tā sabiedriskā apspriešana. Lai informētu iedzīvotājus par šajā plānā būtiskāko, iecerēts izdot bukletu, publicēt informāciju interneta portālā www.politika.lv un presē. Ministrijas darbinieki iecerējuši arī apmeklēt Latvijas lielākās pilsētas, apspriežot plānu galvenokārt augstskolās valsts reģionos. “Neviens plāns nav pilnīgs, tāpēc mēs gribam dzirdēt priekšlikumus un ieteikumus, kas vēl būtu papildināms vai maināms. Gribam izzināt cilvēku domas un vēlmes. Ticu, sabiedriskā apspriešana parādīs, ka esam uz pareizā ceļa un plāns nav tikai nagliņas vērts,” teica Māris Kučinskis.
