Šogad zirgkopjiem piešķirtas lielākas valsts subsīdijas dzīvnieku pārbaudei, novērtēšanai un sertificēšanai, iespējams saņemt atbalstu zirgu pārvadāšanas transporta iegādei.
Šogad zirgkopjiem piešķirtas lielākas valsts subsīdijas dzīvnieku pārbaudei, novērtēšanai un sertificēšanai, iespējams saņemt atbalstu zirgu pārvadāšanas transporta iegādei. Šīgada martā stāsies spēkā noteikumi, kuri noteiks arī labturības prasības šiem dzīvniekiem.
Aizkraukles rajonā darbojas divas sertificētas zirgu pārraudzības, vērtēšanas un kontrolvērtēšanas speciālistes — kurmeniete Ildze Mašinska un mazzalviete Sandra Kļaviņa. Mašinskas kundze stāsta, ka Aizkraukles rajonā audzē sporta, braucamos un nedaudz arī darba zirgus. Skaitliski dzīvnieku nekļūst vairāk, taču saimnieki vairāk domā par dzīvnieku kvalitāti. “Latvijā un pasaulē valda liela konkurence, tāpēc, lai izaudzētu labu zirgu, jāizmanto pasaules klases vaislas ērzeļi un šajā procesā jāiegulda pamatīgs darbs,” piebilst Ildze Mašinska.
Maksā vairāk
Neliels atspaids zirgkopjiem ir valsts subsīdijas, kuras kaut nedaudz kompensē dzīvnieku uzturēšanas izdevumus. Šogad zirgu īpašnieki no valsts var saņemt nedaudz vairāk nekā līdz šim.
Par sertificēta šķirnes vaislas ērzeļa uzturēšanu, kuram ir pēcnācēji vai ar kuru lecinātām ķēvēm atzīta grūsnība, katru mēnesi var saņemt 50 latu, tas ir, par desmit latiem vairāk nekā pērn. Par vaislas ērzeļa sagatavošanu sertificēšanai un sertificēšanu, kā arī par jaunzirgu sagatavošanu darbspēju pārbaudei un pārbaudes veikšanu piešķir 120 latu, par kumeļa sagatavošanu vērtēšanai un vērtēšanu — 150 latu. Atbalstam var pieteikties divas reizes gadā — līdz 5. jūlijam un 5. decembrim. Iespējams saņemt atbalstu arī speciālā zirgu pārvadāšanas transporta iegādei. Valsts kompensē 30 procentu no tā iegādes cenas, taču viens pretendents nedrīkst saņemt vairāk par 30 tūkstošiem latu.
Ildze Mašinska teic, ka valsts atbalstu var saņemt ikviena saimniecība neatkarīgi no zirgu skaita, taču jāievēro visi subsīdiju piešķiršanas nosacījumi. Zirgiem jābūt reģistrētiem Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācijā vai Latvijas Zirgaudzētāju biedrībā, Lauksaimniecības datu centrā jāsaņem zirga pase. Subsīdijas piešķir tikai novērtētiem dzīvniekiem, ar zirgu sertificēšanu, vērtēšanu un darbspēju pārbaudi nodarbojas šo divu organizāciju eksperti. Aizkraukles rajona zirgaudzēšanas saimniecībās ir gan sertificēti vaislas ērzeļi, gan zirgi, kurus izmanto genofonda saglabāšanai un atjaunošanai.
Pieņem prasības
Šīgada 1. martā stāsies spēkā labturības noteikumi sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībās, darbā un atrakcijās. Tie attiecas arī uz darba un sporta zirgiem. Noteikumi izstrādāti, jo līdz šim nebija normatīvo aktu, kuri šādas prasības noteiktu.
Noteikumi paredz, ka zirga īpašnieks viņu drīkst turēt, apmācīt un izmantot sacensībās, darbā vai atrakcijās tikai tad, ja ir nodrošināta barošana, dzirdināšana un izkopto prasmju saglabāšanai nepieciešamā aprūpe.
***
Fakts.
Pēc Lauksaimniecības datu centra ziņām, līdz 2006. gada 1. janvārim Aizkraukles rajonā bija reģistrēts 260 zirgu. Visvairāk šo dzīvnieku ir Kurmenē — 67, Secē — 38, Mazzalvē — 26, Vietalvā — 23. Šajos pagastos ar zirgu audzēšanu arī nodarbojas visnopietnāk. Kurmenē ir divas saimniecības — “Ezernieki” un “Zviedru birzes zirgi”, Secē — “Porkalni” un “Krēsliņi”, Mazzalvē — “Krūmiņi”, Vietalvā — “Kalna Siltmēni”.
