Skrīveru pagasta zemnieku saimniecībā “Birzītes” saimnieko Gunta Vronska un Juris Mucenieks. Viņi ar piena lopkopību nodarbojas jau 15 gadu un nu nolēmuši saimniekot bioloģiskajām metodēm.
Skrīveru pagasta zemnieku saimniecībā “Birzītes” saimnieko Gunta Vronska un Juris Mucenieks. Viņi ar piena lopkopību nodarbojas jau 15 gadu un nu nolēmuši saimniekot bioloģiskajām metodēm.
— Apsaimniekojam 46,3 hektārus zemes, — saka Vronskas kundze. — Daļa zemes pieder pašiem, bet pārējo nomājam.
“Birzīšu” saimniecībā ir 60 “Latvijas brūnās” šķirnes liellopu, tajā skaitā 23 slaucamās govis. Vēl piecas teles būs slaucamas pavasarī. Ir arī nobarojamie buļļi un teļi.
Zemes vēl pietiek
— Piena lopkopība ir vienīgā lauksaimniecības nozare, ar kuru varam nodarboties, — saka Juris Mucenieks. — Zemē, kuru apsaimniekojam, graudaugi nepadodas. Sākumā mēģinājām audzēt labību, taču izrādījās, ka tomēr izdevīgāk graudus pirkt. Apkaimē, kurā saimniekojam, labi aug vienīgi zāle. Citviet ir maz platību, kurās, palielinot saimniekošanas apjomu, ganīt govis un vākt lopbarību. Protams, arī mēs uztraucamies, ka īpašnieki, no kuriem pašlaik zemi nomājam, to varētu pārdot.
Lai arī saimniekojam jau ilgāku laiku, mums trūkst tehnikas. Tikai pagājušajā gadā nopirkām lietotu ruļļu presi un jaunu MTZ markas traktoru. Lopbarības gatavošanai tehnika nu būtu. Vēl vajadzīgs arkls un iekrāvējs. Tad varētu labi apstrādāt ganības un izvest mēslus.
“Birzītēs” iegūto pienu iepērk Rīgas piena kombināts. Saimnieki atzīst, ka šis uzņēmums ir stabils un uzticams sadarbības partneris, taču cena, ko maksā par litru piena (14,5 santīmi), gan varētu būt augstāka.
Nopērk jaunbūvi
— Mums vēl daudz kas jādara, — saka Gunta Vronska. — Nopirkām fermas jaunbūvi. Pavasarī plānojam iegādāties arī zemi zem šīs ēkas, tad varēsim to pabeigt. Tur būs gan slaukšanas zāle, gan piena māja. Esam pieteikušies arī Eiropas fondu finansējumam šī objekta iekārtošanai. Ēkas vēl nav pabeigtas, tāpēc nauda glabājas bankā. Taču ceram, ka līdz šīgada beigām viss būs kārtībā. Pašlaik saimniekojam vecajā “Viesturu” kūtī, kurā savlaik turēja cūkas. Ja viss izdosies, jaunajā kūtī pietiks vietas, lai govis turētu nepiesietas. Pašlaik nepiesieti ir tikai teļi.
— Visus šos gadus esam strādājuši ar bioloģiskajām metodēm, taču saimniecībai nebija atbilstoša statusa, — saka Juris Mucenieks. — Tāpēc esam sākuši pāreju uz bioloģisko saimniecību. Tas mūsu dzīvē neko nemainīs. Vien rūpīgāk būs jāizvēlas saimniecības, no kurām pirkt graudus. Taču Skrīveru apkaimē netrūkst bioloģisko saimniecību, kurās audzē labību.
