Aizkraukles rajona Mazzalves un Ērberģes luterāņu draudžu mācītājam Alvim Āboliņam arhibīskaps Jānis Vanags 30. aprīlī Ērberģes baznīcā pasniegs sudraba krustu kā apliecinājumu, ka šis garīdznieks kļuvis par pilntiesīgu mācītāju.
Aizkraukles rajona Mazzalves un Ērberģes luterāņu draudžu mācītājam Alvim Āboliņam arhibīskaps Jānis Vanags 30. aprīlī Ērberģes baznīcā pasniegs sudraba krustu kā apliecinājumu, ka šis garīdznieks kļuvis par pilntiesīgu mācītāju. Ar šo krustu mācītājs turpmāk varēs papildināt amata tērpu.
Lai arī palīgmācītājs Alvis Āboliņš par mācītāju kļuvis jau pērnā gada novembrī, tomēr par pilntiesīgu dieva kalpu, kuru var ievēlēt arī kādā luterāņu baznīcas amatā, šīs konfesijas mācītājs kļūst tikai pēc sudraba krusta saņemšanas.
Kalpo divās baznīcās
Alvim Āboliņam ir 37 gadi, un kļūt par mācītāju viņš nenolēma jaunībā, bet tikai 1994. gadā, kad viņš kā vienkāršs kristietis iekļāvās Svētā Sīmaņa Valmieras luterāņu draudzē. Alvis kļuva par evaņģēlistu un 2000. gadā iestājās Lutera akadēmijā, kuru absolvēja 2004. gadā.
Mazzalves un Ērberģes draudžu mācītājs nevienā no pagastiem nedzīvo, bet mīt Rīgā. Dievkalpojumi abās baznīcās notiek divreiz mēnesī — pirmajā un trešajā svētdienā.
— Abas senās baznīcas ļoti atšķiras. Mazzalves baznīcu ir grūti saglabāt, jo tur nepieciešams liels remonts, kuram nav līdzekļu. Draudze ir neliela, tāpēc arī ziedojumu maz. Tagad, kad ļoti auksts un dievnamu nevar piekurināt, dievkalpojumi notiek Sproģos, svētdienas skolas telpās. Auksta ir arī Ērberģes baznīca, taču draudze tur tomēr pulcējas. Reizi mēnesī šajā dievnamā notiek arī Mazzalves pagasta katoļu draudzes dievkalpojumi, kurus vada tēvs Juris no Skaistkalnes paulīniešu klostera, — stāsta mācītājs Alvis Āboliņš.
Ērberģieši aktīvāki
Mācītājs Āboliņš ir ļoti apmierināts ar 45 cilvēkus lielo aktīvo Ērberģes draudzi. Tās labā savu talantu un brīvo laiku ziedo mazzalviete Mirdza Blimberga, kura ir baznīcas ērģelniece, vada kori un vokālo ansambli, un šie kolektīvi bieži baznīcās dzied garīgās dziesmas.
Visu mūžu baznīcai kalpo Mirdza Lapiņa, kuras ģimene padomju laikā bija baznīcas atslēgu glabātāja, un arī tagad bez viņas gādīgajām rokām dievnams nav iedomājams. Aktīvs kristietis ir arī baznīcas valdes priekšsēdētājs Leonards Pastars.
Atjaunot Ērberģes baznīcu palīdzēja ziedotāji ārzemēs. Ir atjaunota kancele un dievnams sakārtots. Pavasarī jārestaurē baznīcas sienas, jo sliktās drenāžas dēļ tajās no zemes sūcas mitrums. Jāsakārto arī zem baznīcas esošās senās kapenes.
Aizlūdz par slimniekiem
— Esmu gandarīts, ka Ērberģes baznīcā dievkalpojumā aizlūdzām un iesvaidījām vairākus slimniekus. Tas notika tāpēc, lai šie cilvēki nevērstos pie dažādiem ekstrasensiem, bet ticētu arī dziedināšanai savā baznīcā.
Pamazām pieaug arī iesvētāmo un kristīto skaits. Cilvēki atgriežas pie Dieva, jo tagad apkārt ir daudz negatīva, tāpēc cilvēkiem jālasa Bībele, lai patiesi izprastu pasaules notikumus, — teic Alvis Āboliņš.
