Lai laulības dzīvē neiestātos rutīna, nolēmām dažādot mūsu uzrunas formas.
Lai laulības dzīvē neiestātos rutīna, nolēmām dažādot mūsu uzrunas formas. Impulsu sniedza nesen notikusī tiesas sēde pret kādu žurnālistu, kurā atzina, ka cilvēka pielīdzināšana dzīvniekam nav nekas nepiedienīgs.
Indriķim šī ideja ļoti iepatikās, un šis uz karstām pēdām to realizēja dzīvē. Es laikoju jauno kleitu un vaicāju, kā izskatos! Viņš atbildēja: “Kā govs!” Nu to es no viņa, vecā āža, nebiju gaidījusi. Pēc tam gan viņš taisnojās, ka tas esot bijis cieņas apliecinājums man, jo, piemēram, Indijā šis dzīvnieks esot svēto kārtā! Nu man vienalga! Man tie ārzemnieki neinteresē. Vai tad viņš mani nevarēja salīdzināt ar gulbi vai stirniņu? Bet nē! Ar govi! Par to viņš man vēl dārgi samaksās.
Izabella
