Zemkopības ministrija izstrādājusi normatīvā akta projektu “Kartupeļu gaišās gredzenpuves izplatības ierobežošanas programma 2006.—2008. gadam” ar mērķi uzlabot kartupeļu kvalitāti un paaugstināt kartupeļu ražību.
Zemkopības ministrija izstrādājusi normatīvā akta projektu “Kartupeļu gaišās gredzenpuves izplatības ierobežošanas programma 2006.—2008. gadam” ar mērķi uzlabot kartupeļu kvalitāti un paaugstināt kartupeļu ražību. Aizkraukles rajons ir viens no retajiem Latvijā, kur šī slimība nav konstatēta.
Kartupeļu gaišā gredzenpuve samazina ražu līdz pat 50 %. Slimība izplatās ar inficētiem kartupeļu bumbuļiem, gadu no gada stādot neatjaunotu kartupeļu sēklu vai jau iepērkot slimus bumbuļus. Eiropā kartupeļu gaišā gredzenpuve sastopama Lietuvā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Somijā, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā.
Latvijā pagaidām pilnībā apkopoti dati par kartupeļu audzēšanas saimniecībās veiktajām pārbaudēm 2004. gadā. Pārbaudīti 3040,3 hektāri kartupeļu stādījumu 349 saimniecībās, kas ir divas reizes vairāk nekā 2003. gadā. Paņemts 871 bumbuļu paraugs un šī slimība konstatēta 55 saimniecībās. Tas ir vismaz trīs reizes vairāk nekā 2003. gadā. 2004. gadā inficēti bija 216 hektāru kartupeļu stādījumu. Iespējams, ka slimības izplatība ir vēl lielāka, jo vēl vairākās saimniecībās atklāta viena slima kartupeļu šķirne, taču līdz ar to inficētas var būt arī citas šajā saimniecībā audzētās šķirnes. Vienīgie rajoni Latvijā, kur 2004. gadā kartupeļu gaišā gredzenpuve nav konstatēta, ir Aizkraukle un Krāslava.
Pagājušajā gadā Aizkraukles rajonā paņemti 26 kartupeļu paraugi: 10 sēklas kartupeļu paraugu divās sēklaudzēšanas saimniecībās un 16 pārtikas kartupeļu paraugu 11 saimniecībās. Valsts augu aizsardzības Vidusdaugavas reģionālās nodaļas Augu aizsardzības un karantīnas daļas inspektore Natālija Care informē, ka visi kartupeļi bija veseli, tomēr neviena kartupeļu audzēšanas saimniecība no šīs slimības nav pasargāta. Arī šogad pārbaudes turpinās.
Saimniecībās, kurās izaudzētie kartupeļi inficēti ar gaišo gredzenpuvi, jāievēro virkne fitosanitāro pasākumu. Saimniecībā pilnībā jānomaina izaudzētie kartupeļi, kā arī divus gadus pēc infekcijas atklāšanas stādīšanai jāiegādājas tikai sertificēta sēkla. Visas noliktavas, iekārtas, tehnika un tara, kura izmantota slimo kartupeļu novākšanai, apstrādei un glabāšanai, jādezinficē un jātīra ar efektīviem augu aizsardzības līdzekļiem. Programmā arī norādīts — kartupeļu audzēšanas saimniecībās, kurās konstatēta gredzenpuve, jāierobežo kartupeļu pārdošana un jāiznīcina inficētajā laukā pārziemojušie kartupeļi turpmākajos divos gados.
Valsts subsīdiju nolikumā paredzēts arī finansiāls atbalsts gaišās gredzenpuves ierobežošanai un apkarošanai saimniecībās, kurās konstatēta slimība. Tam var pieteikties divas reizes gadā — līdz 1. martam un 1. jūlijam.
Natālija Care informē, ka Valsts augu aizsardzības dienestā jāreģistrējas visām saimniecībām, kurās kartupeļu stādījumi ir lielāki par vienu hektāru. Pagaidām to izdarījušas 64 saimniecības, un augu aizsardzības dienesta inspektori vismaz vienu reizi sezonas laikā iegriežas katrā no tām. Taču rajonā šādu saimniecību ir krietni vairāk, no Lauku atbalsta dienesta saņemta informācija par 117 saimniecībām, kurās deklarēti vairāk nekā hektāru lieli kartupeļu lauki.
Valsts augu aizsardzības dienests grib ierosināt izmaiņas administratīvo pārkāpumu kodeksā, lai varētu saukt pie atbildības tos saimniekus, kuri audzē kartupeļus sēklai un pārtikai, taču nereģistrējas Valsts augu aizsardzības dienestā.
***
Gredzenpuves pazīmes
Kartupeļu gaišās gredzenpuves pazīmes vislabāk var novērot, pārgriežot bumbuli. Vadaudu gredzens kļūst vispirms stiklains, dzeltenīgs, līdz gaiši brūna josla apņem visus vadaudus. Saspiežot bumbuli, no atmiekšķētajiem audiem atdalās biezi biezpienveidīgi bakteriāli izdalījumi bez smaržas. Ja bumbuļiem ir redzamas šādas pazīmes, tas liecina par stipru inficēšanos. Slimības pazīmes pamanāmas arī, kartupeļiem augot, jo, sākot no apakšējām lapām, pūst laksti, lapu malas sarullējas uz augšu, lapas kļūst blāvas, pelēki zaļas ar atsevišķiem lāsumiem. Progresējot slimībai, lapas krāsojas dzeltenas, līdz kļūst brūnas.
