Skrīveru kultūras namā 28. janvārī notika Raimonda Paula dziesmu konkurss, kurā Maestro dziesmas dziedāja un spēlēja lieli un mazi izpildītāji. Pagastā šāds pasākums notika pirmo reizi, un atsaucība bija liela.
Skrīveru kultūras namā 28. janvārī notika Raimonda Paula dziesmu konkurss, kurā Maestro dziesmas dziedāja un spēlēja lieli un mazi izpildītāji. Pagastā šāds pasākums notika pirmo reizi, un atsaucība bija liela.
Ar Maestro dziesmu uz Skrīveriem
Iecere par šāda konkursa rīkošanu radās jau pagājušajā rudenī, tās ierosinātāji un arī īstenotāji bija Skrīveru pagasta padomes deputāti. “Aizkrauklē jau vairākus gadus notiek neprofesionālo izpildītāju konkurss “Klusie ūdeņi,” un daļēji esam šo ideju aizguvuši no viņiem,” saka pagasta padomes deputāte Inguna Juhņeviča. “Mēs gan konkursu nolēmām rīkot nedaudz atšķirīgu, vispirms jau repertuāra ziņā. Tā kā šogad ir Raimonda Paula jubilejas gads, konkursa dalībniekiem bija jādzied un jāspēlē tikai Maestro dziesmas.”
Kad izsludināja pieteikšanos konkursam, sākumā rīkotāji mazliet uztraucās, vai ieceri izdosies īstenot, jo dalībnieki pieteicās diezgan kūtri. Taču vēlāk bija skaidrs, ka bažas ir veltas, un mirkli pirms konkursa rīkotāji atzina: “Viss ir labākajā kārtībā — Skrīveri ir muzikālākais pagasts Aizkraukles rajonā!”.
Šādam apgalvojumam ir pamats.
Ne tikai tāpēc, ka pagastā darbojas daudz pašdarbības kolektīvu un ir sava mūzikas skola. Arī Raimonda Paula dziesmu konkursam pieteicās 20 dalībnieku — solistu, duetu un grupu. Lielākā daļa no viņiem ir skrīverieši vai arī cilvēki, kuriem ir kāda saistība ar Skrīveriem — paši te kādreiz dzīvojuši vai mācījušies, aizvien te dzīvo viņu vecāki vai radi.
Skatītāji iedrošina
Konkursā piedalījās arī daži viesi no citām vietām — jēkabpiliete Marija Pentjukova un Bebru pagasta pirmsskolas izglītības iestādes “Bitīte” skolotājas, kuru ansamblim dots nosaukums “Bebru bites”. “Bitītes” muzikālā audzinātāja Velga Feldmane stāsta, ka viņa kopā ar kolēģēm līdz šim iepriecinājušas klausītājus tikai savā pagastā, šī ir viņu pirmā uzdrīkstēšanās piedalīties konkursā. Kad Velgas kundze uzzinājusi, ka Skrīveros notiek šāds pasākums, citām dziedošajām kolēģēm ierosinājusi tajā piedalīties. “Sākumā bijām satrauktas, zāle skatītāju pārpildīta, taču tik atsaucīgai publikai bija prieks dziedāt,” pēc konkursa atzina Velga Feldmane. “Pasākums bija ļoti sirsnīgs un cilvēkus vienojošs.”
Tik sirsnīgā pasākumā tiešām ne tik bieži būts. Šķita, ka senas un jaunas Raimonda Paula melodijas aizplūst līdz klausītāju sirdīm. Katru dziesmu publika pārpildītajā zālē uztvēra ar sajūsmu, un ritmiskām melodijām pievienojās skrīveriešu un konkursa viesu aplausi.
Pielūdzējas jaunākajiem
Uz skatuves kāpa mazi un lieli, jauni un vecāka gadagājuma cilvēki. Skaitliski lielākais kolektīvs konkursā bija senioru koris “Baltābele”. Jaunāko dalībnieku tituls pienākas sešgadīgajiem Dairim Zitānam un Renāram Panteļejevam. Renārs izpelnījās titulu “Daudzsološākais izpildītājs”, bet Dairim žūrija piešķīra balvu par ņiprāko uzstāšanos. Dairis Raimonda Paula dziesmu “Tā es tevi mīlēšu” dziedāja kopā ar tēti — grupas “Sikspārnis” mūziķi Arni Zitānu. Viņš stāsta, ka dēls agrāk dziedājis pirmsskolas izglītības iestādē, bet tagad aktīvāk pievērsies “dejotāja karjerai”, jo dejo bērnudārza deju kolektīvā. Uzdziedot arī mājās kopā ar tēti. Dejotāja talants Dairim palīdzēja iekarot skatītāju simpātijas — uz skatuves dziedāšanu papildināja arī mazuļa atraktīvās kustības.
Nepamanīts nepalika arī fakts, ka abiem konkursa jaunākajiem dalībniekiem apbalvošanā ziedus pasniedza pielūdzējas — apmēram tāda paša vecuma meitenes.
Deputāti dzied tautai
Vienīgie konkursa dalībnieki, kurus pēc vētrainiem skatītāju aplausiem vēlreiz aicināja uz skatuves, bija Skrīveru pagasta padomes deputātu ansamblis. Deputāti dziedāja dziesmu “Viss nāk un aiziet tālumā” no kinofilmas “Mans draugs nenopietns cilvēks”. Jau ieraugot uz skatuves astoņus pašu vēlētos “tautas kalpus”, zāli pāršalca skaļas ovācijas. Jāatzīst, skanēja ļoti labi.
Grīnberga līdzinieks
Katrs priekšnesums bija īpašs ar kaut ko savu — izpildījumu, izdomu, brīnišķīgu balsi, dziesmu. Par katru dalībnieku varētu pateikt ko īpašu, un katram klausītajām konkursa laikā radās savas simpātijas. Dzirdēju atzinību gan Skrīveru vidusskolas audzēknei Baibai Skābarniecei, kura dziedāja dziesmu “Šūpoles”, gan Līgas Miščenko balsij, gan Jura Babra izpildījumam un citiem dziedātājiem.
Arnis Šults žūrijai ļoti atgādināja Ojāru Grīnbergu. Balss pārsteidzoši līdzīga, un, ja vēl viņa izpildījumā skan “Sens ir tas stāsts”, pirmajā brīdī pat apmulsti. Pats dziedātājs vēlāk bilst, ka šādu salīdzinājumu dzird pirmo reizi. Skrīveros Arnim dzīvo tēvs. Atbraucis pie viņa ciemos un devies uz konkursu. “Biju dzirdējis, ka šāds pasākums notiks, taču nezināju, kā var pieteikties iepriekš,” stāsta viņš. “Konkurss man ļoti patika un priecājos, ka Skrīveros tāds notiek. Latvieši ir dziedātāju tauta, un mums jādzied pēc iespējas biežāk — kur vien var un drīkst to darīt.” Arnis spēlē ģitāru, apmeklējis mūzikas studiju un savulaik spēlējis arī vokāli instrumentālajā ansamblī Rīgas pilsētas Maskavas rajona kultūras namā. “Tagad dziedu un spēlēju tikai draugiem un vispārējai jautrībai,” saka omulīgais dziedātājs.
Tituls katram
No solistiem meistarības un atraktivitātes ziņā neatpalika arī dueti un grupas. Piemēram, Skrīveru mūzikas skolas skolotāju Oksanas Šeinas vijoles spēle un Ivana Girsova ģitāras skanējums, atraktīvais apvienības “Skrīveru gurķis” priekšnesums.
Lai gan izpildītāju muzicēšanu vērtēja žūrija, vietas šajā konkursā nepiešķīra. To būtu grūti izdarīt, jo dažāds bija dalībnieku vecums un izpildījums. Katram tika žūrijas piešķirts tituls un balva. Taču galveno ideju — iesaistīt šajā pasākumā skrīveriešus — attaisnoja gan konkursa dalībnieki, gan skatītāji.
