Šonedēļ Briselē Eiropas Savienības un Krievijas parlamentu sadarbības komitejas sēdē Krievijas domes frakcijas “Rodina” deputāts Dmitrijs Rogozins kārtējo reizi ierosināja Latvijā ieviest divvalodību.
Šonedēļ Briselē Eiropas Savienības un Krievijas parlamentu sadarbības komitejas sēdē Krievijas domes frakcijas “Rodina” deputāts Dmitrijs Rogozins kārtējo reizi ierosināja Latvijā ieviest divvalodību. Vienīgais Rogozina arguments šādai rīcībai bija “vēsturisks” fakts, ka jau pirms tūkstoš gadiem Latvijas teritorijā dzīvojuši krievi, tāpēc, viņaprāt, krievu valodai Latvijā jāpiešķir oficiāls valsts valodas statuss. Tāpat šķietami norūpējies par savas dzimtās valodas likteni Latvijā ir miljardieris uzņēmējs Boriss Berezovskis. Pēc tam, kad Latvija pieņēma lēmumu ierakstīt Berezovski valstij nevēlamo personu sarakstā, uzņēmējs apgalvoja, ka vienīgais, kas viņu Latvijā saista, ir rūpes par krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju integrāciju. Daudzus gadus Krievija ir pārmetusi latviešiem neiecietību pret Latvijā mītošajiem krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, bet patiesībā paši šo situāciju arvien uzkurinājuši. Vai tiešām “rodinā” kļūst par šauru un jājaucas Latvijas iekšējās lietās? Varbūt to laiku, ko krievu politiķi tērē, kaļot plānus, kā latviešiem sarežģīt dzīvi, var izmantot lietderīgāk, piemēram, sakārtojot paši savu valsti? Vairākas latviešu paaudzes ir izaugušas, brīvi runājot un lasot divās valodās — latviešu un krievu. Mēs uzskatām par pašsaprotamu, ka filmas rāda arī krievu valodā, bieži studentiem zinātniskā literatūra augstskolās jālasa krieviski, jo tā nav tulkota latviešu valodā, arī veikalos vajadzības gadījumā varam sarunāties krieviski. Domāju, lielākajai daļai latviešu nav būtiski, kas kuram Latvijas iedzīvotājam rakstīts pasē — krievs, lietuvietis, ukrainis vai baltkrievs. Svarīga ir viņu attieksme pret mums, latviešiem, un pret valsti, kurā dzīvo. Savstarpējās attiecībās būtiski, kāds cilvēks esi. Krievvalodīgajiem ir bijis pietiekami daudz laika integrēties, ja vien paši būtu vēlējušies to darīt. Diemžēl biežāk viņi zina tikai savas tiesības, bet pienākumu pret Latviju lielākajai daļai nav. Liekas, Briselē ar Rogozina muti runājis krievu tautas pasaku varonis Ivans Duračoks, nemaz nezinot, kas rakstīts jaunākās vēstures grāmatās. Divvalodības Latvijā vairs nebūs nekad, jo Latvija jau sen nav mazā Krievija.
