Mūsu novadniece rakstniece Lucija Ķuzāne ir desmit grāmatu autore. Šoziem top vienpadsmitā — “Aleksandrs”.
Mūsu novadniece rakstniece Lucija Ķuzāne ir desmit grāmatu autore. Šoziem top vienpadsmitā — “Aleksandrs”. Tas ir plašs vēstījums divās daļās par rakstnieku Aleksandru Pelēci, kurš vairāk nekā divdesmit gadu pavadīja izsūtījumā Sibīrijā.
Vasaras rakstniece pavada savā senču īpašumā Gricgales Medņu krogā, bet ziemā dzīvo Jēkabpilī un ražīgi strādā.
— Vasarās nerakstu, dzīvoju Gricgalē no aprīļa, kad jāsāk sēt, līdz novembrim, kad daba gaida ziemu. Ziema ir mans radošais laiks, tad top domās uzrakstītās grāmatas, — saka Lucija Ķuzāne.
Pagājušajā gadā klajā nāca viņas desmitā grāmata “Malle”. Tas ir stāsts par liepājnieci Veltu Sproģi, sākts rakstīt vēl padomju laikā. Divi šī darba manuskripti izdevniecībās mistiski pazuda, un rakstniecei nācās izmantot trešo, kuru bija iedevusi grāmatas varones radiem.
Topošajai grāmatai “Aleksandrs” rakstniece velta jau ceturto ziemu, un tai ir divi varianti divās daļās. Pirmajās 20 nodaļās stāstīts par Aleksandra Pelēča dzīvi līdz 1976. gadam, nākamajās 28 nodaļās atklāta Lucijas Ķuzānes un Aleksandra Pelēča sarakste 20 gadu laikā. Lai taptu grāmata, Lucijai Ķuzānei vajadzēja pārlasīt ap 7000 vēstuļu. Talantīgā rakstnieka notikumiem bagātā dzīve pēkšņi aprāvās 1995. gada 12. oktobrī Talsos.
— Pelēča likteņa raksti ir ļoti sarežģīti. Tikai mūža beigās Aleksandrs Pelēcis piedzīvoja savu zvaigžņu stundu. Daudz prieka viņam sagādāja abi “Sibīrijas grāmatas” izdevumi. Ārzemju draugi viņu ielūdza aizbraukt uz ASV, un viņš, tur ciemodamies, izbaudīja lielu sirsnību, Talsos viņu apmeklēja Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Viņš bija viens no pirmajiem, kuram atjaunotajā Latvijā piešķīra Triju Zvaigžņu ordeni, — par Aleksandru Pelēci stāsta Lucija Ķuzāne.
Lucijas Ķuzānes vairāku gadu darbu — grāmatu par Aleksandru Pelēci “Aleksandrs” — lasītāji, cerams, sagaidīs jau šogad.
