Pēc negantā sala iepriekšējā nedēļā aktīvās atpūtas cienītāji Latvijā atkal var pievērsties kalnu slēpošanai. Arī Aizkraukles rajona sporta un atpūtas bāzēs Aiviekstes pagasta “Mežezerā” un Cigoriņkalnā gaida apmeklētāju.
Pēc negantā sala iepriekšējā nedēļā aktīvās atpūtas cienītāji Latvijā atkal var pievērsties kalnu slēpošanai. Arī Aizkraukles rajona sporta un atpūtas bāzēs Aiviekstes pagasta “Mežezerā” un Cigoriņkalnā gaida apmeklētājus.
Mainīgo laika apstākļu dēļ kalnslēpošanas sezona šajā ziemā sākās vēlu. Individuālā uzņēmuma “Cigoriņš” vadītājs Viktors Kļeščenogovs stāsta, ka slēpotājus sākuši uzņemt tikai decembra beigās. Šajā bāzē nav sniega lielgabala, un jāpaļaujas tikai uz laika apstākļu labvēlību.
Arī šogad Cigoriņkalnā var izmantot piecas nobrauciena trases, garākā ir ap 330 metru. Ierīkota arī divus kilometrus gara distanču slēpošanas trase un lēzenāka nogāze, no kuras vizināties bērniem ar slēpēm un ragaviņām. Var iznomāt inventāru, un atsākusi strādāt arī kafejnīca.
— Kad ir piemēroti laika apstākļi, strādājam katru dienu, bet lielākais apmeklētāju skaits, protams, ir brīvdienās. Pastāvīga instruktora mums nav, bet slēpot māca kāds no mūsu ģimenes, ierādot kalnu slēpošanas iemaņas, — stāsta Viktors Kļeščenogovs.
Cigoriņkalnu atpūtnieki slavē mājīgās atmosfēras dēļ. Tā esot vieta, kur kopā ar ģimeni var atpūsties kaut visu dienu, lai gan komforts varētu būt lielāks.
Izmanto lielgabalus
Šīs nedēļas vidū “Mežezerā” slēpotāju tikpat kā nebija, bet darbinieki strādāja, sagatavojot kalnu, jo vairāk slēpotāju gaidīja brīvdienās. Tā kā dabīgā sniega bija maz, to sagatavoja ar diviem sniega lielgabaliem. Pēc tam ar speciālu tehniku – retraku – kalnu pieblīvēja.
Atpūtas bāzē sastaptais darbinieks Rolands Pilsētnieks stāstīja, ka ar lielgabalu veidotais sniegs nav ne labāks, ne sliktāks par dabīgo. Tomēr ar to var vienmērīgāk noklāt visu kalnu.
“Mežezera” kalns īpaši piemērots meistarīgākiem slēpotājiem. No kalna izveidotas septiņas nobraucienu trases ar atšķirīgu sarežģītības pakāpi. Turklāt “Mežezerā” ir viens no garākajiem nobraucieniem Latvijā — līdz 700 metriem. Kalna pakājē tā nešķiet, bet, raugoties no virsotnes, augstums ir pamatīgs. Speciāli ierīkota nogāze tiem, kuri no kalna vēlas traukties ar plēvēm vai citiem slīdmateriāliem. Te gan ir par stāvu, lai nobrauktu ar ragaviņām, un šim nolūkam speciāla nogāze nav iekārtota.
Sagaida “Stop!” zīme
Slēpotāji “Mežezerā” var izmantot divus pacēlājus un turpat iznomāt inventāru — zābakus, slēpes, sniegadēļus. Darbinieki atzīst, ka braukšana no kalna ar sniegadēļiem kļūst aizvien populārāka. Bāzē strādā arī instruktori.
Salīdzinot ar citām sporta un atpūtas bāzēm, jūtams, ka padomju laikos tik ļoti iecienītais “Mežezers” vēl tā īsti nevar attapties no pēdējo gadu panīkuma. Tomēr situācija uzlabojas, un par klientu ērtībām domā arvien vairāk – uzlabots kalns, atjaunota ēka, kurā ir pirts, kafejnīca un naksmītnes. Iebraucot “Mežezerā”, apmeklētājus gan vispirms sagaida “Stop!” zīme ar norādi, ka tā ir privāta teritorija. Tas neliecina par viesmīlību. Cilvēkiem, kuri tur ierodas pirmo reizi, nav pārliecības, vai var doties tālāk un kurp braukt.
Gan “Mežezerā”, gan Cigoriņkalnā teritorija ir apgaismota, un no kalniem var traukties arī vakaros. Kāds slēpotājs stāstīja, ka viņam īpaši aizraujoši šķiet nobraukt no lielā “Mežezera” kalna tieši vēlā vakarā, kad slēpotāju ir mazāk.
Top vēl viens
Garāmbraucēji ievērojuši, ka jau ilgāku laiku kalns slēpotājiem top arī Klintaines pagastā, šosejas Rīga — Daugavpils malā, pie “RNS—D” degvielas uzpildes stacijas. Slēpotājus gan tur vēl neredz. Šīs atpūtas vietas līdzīpašnieks Guntars Rullis stāsta, ka šogad kalnu paredzēts sakārtot pilnībā, lai nākamajā sezonā te jau varētu uzņemt slēpotājus. Garākais nobrauciens te būs līdz 200 metriem. Jau ierīkots pacēlājs un sagādāts sniega lielgabals. Tas šai vietai būs vajadzīgs, jo trase ir kalna dienvidu pusē.
Izziņa.
Informāciju par visiem kalniem Latvijā interesenti var atrast internetā www.slalom.lv. Tur izlasāmas arī slēpotāju atsauksmes par šīm sporta un atpūtas bāzēm.
