“Staburagam” piezvanīja Velta Staprēna no Pļaviņām, lai pateiktos kādam nejaušam garāmbraucējam, kurš neplika vienaldzīgs, redzot uz ielas guļam pakritušu kundzi.
“Staburagam” piezvanīja Velta Staprēna no Pļaviņām, lai pateiktos kādam nejaušam garāmbraucējam, kurš neplika vienaldzīgs, redzot uz ielas guļam pakritušu kundzi.
Veltas kundze kādu rītu bija devusies iepirkties tuvējā veikalā Pļaviņās. Kā allaž ar pilnu iepirkumu somu šķērsoja Dzirnavu ielu, kad paslīdēja uz ledus un visā augumā nokrita uz ietves. Kundze nekustīgi vairākas minūtes gulēja uz slidenā ceļa, domājot, kā piecelties. Nebijis spēka un tuvumā arī neviena priekšmeta, pie kā pieturēties, lai varētu atbalstīties. Veltas kundze stāsta: “Nezinu, cik minūtes ar seju pret zemi biju nogulējusi, kad pēkšņi mani kāds paņēma aiz rokas un teica, ka palīdzēs piecelties. Svešinieks ielas malā bija apstādinājis savu automašīnu, lai vecu cilvēku neatstātu guļam uz ielas. Es ieskatījos vīrietim acīs, un viņš apgalvoja, ka pazīst mani, es gan viņu nepazinu. Uztraukumā pat nepajautāju viņam vārdu, lai zinātu, kam pateikties, jo pirms tam vairāku mašīnu vadītāji vienaldzīgi pabrauca man garām. Prieks, ka vēl ir tādi līdzjūtīgi cilvēki, kuri gatavi palīdzēt arī svešiniekiem!”
