Līdz ar grozījumiem likumos vairākas būtiskas izmaiņas ir arī civilaktu reģistrācijā. Tās attiecas ne tikai uz dzimtsarakstu nodaļu darbiniekiem, bet arī uz tiem, kuri vēlas reģistrēt laulību vai bērna dzimšanu Latvijā vai ārvalstīs.
Līdz ar grozījumiem likumos vairākas būtiskas izmaiņas ir arī civilaktu reģistrācijā. Tās attiecas ne tikai uz dzimtsarakstu nodaļu darbiniekiem, bet arī uz tiem, kuri vēlas reģistrēt laulību vai bērna dzimšanu Latvijā vai ārvalstīs.
Turpina strādāt
Pērn stājās spēkā jauninājums, ka turpmāk dzimtsarakstu nodaļas vadītāju amatā apstiprina tikai pēc saskaņošanas ar Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentu. Tāpat kā līdz šim, dzimtsarakstu nodaļas darbinieku skaitu nosaka un arī darbā pieņem katra pašvaldība.
Aizkraukles novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Olita Sticere stāsta, ka tagad noteikumos ierakstīts: dzimtsarakstu nodaļu var vadīt tikai Latvijas pilsonis ar augstāko izglītību. Sameklēt cilvēku ar atbilstošu izglītību pagastos nav tik vienkārši, tāpēc, kamēr pašvaldībai nav pretenziju, šis nosacījums netiek stingri piemērots un darbinieki turpina strādāt. Aizkraukles rajonā tikai lielākajās apdzīvotajās vietās — Aizkrauklē, Pļaviņās, Koknesē, Skrīveros — ir dzimtsarakstu nodaļu vadītāji, kuri nepilda vēl citus pienākumus. Pagastos šo darbu veic lielākoties pagasta padomes sekretāre.
Dzemdētājai vajadzīga pase
Pagājušā gada decembrī stājās spēkā jaunie civilaktu reģistrācijas kārtības noteikumi, bet kopš šīgada 1. janvāra ieviesti jauni dzimšanas, laulības, miršanas reģistra un iesniegumu paraugi. Kopš šīgada sākuma ir jauna veida miršanas apliecības, tajās vairs neraksta nāves cēloni.
“Jaunie reģistri paredz, ka iesniegumos un citos dokumentos vairs neraksta darbavietu un amatu, ja vēlas, dokumentos var nenorādīt tautību,” stāsta Olita Sticere. “Taču tiem, kuriem pasē nav atzīmes par tautību, reģistrējot bērnu, arī viņam tautību nevarēs norādīt. Šādos gadījumos vecākiem jāvēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, un tikai pēc šīs iestādes izziņas saņemšanas bērna dokumentos varēs ierakstīt tautību.” Līdz šim Latvijā reģistrēti gadījumi, kad slimnīcas dzemdību nodaļā māmiņa pasaka citas personas datus. Lai šādu situāciju nebūtu, topošajai māmiņai, ierodoties slimnīcā, jāuzrāda personu apliecinošs dokuments. Ja viņa to neizdara līdz bērna vešanai mājās, mazuli reģistrē, nenorādot ziņas par vecākiem. Līdz ar to bērns ir atradenis.
“Tautas teikas” meitenei
Latvijas Republikas pilsoņa pasē jau krietnu laiku nav zīmoga ne par laulības noslēgšanu, ne šķiršanu, tātad — arī par uzvārda maiņu. “Iedzīvotāju reģistrā šādas ziņas ir, taču mums tās nav jāpārbauda. Varbūt cilvēks vakar precējās ar vienu, šodien — jau ar citu,” spriež Olita Sticere. “Uzskatu, ka šis ir pārsteidzīgs lēmums, jo agri vai vēlu radīsies problēmas. Kaut vai tādā niansē — es, meitas māte, agrāk varēju paskatīties pasē, cik bērnu tam pielūdzējam īsti ir un kādas “tautas teikas” viņš meitenei stāsta. Likums domāts godīgiem cilvēkiem, bet negodīgie atradīs “caurumu” jebkurā likumā.”
Gatavojoties laulībām, topošajiem laulātajiem vairs nav jāuzrāda arī ārsta izziņa. Šo lēmumu dzimtsarakstu nodaļu darbinieces vērtē dažādi — viena to uzskata par ieguvumu, cita domā, ka ārsta izziņa netraucēja, jo ne reizi pieredzēts, ka viens no nākamās ģimenes ir ļoti izbrīnīts, izlasot otra veselības izziņu.
Ierobežojumi precībām
Latvijā pērn pieaudzis noslēgto laulību skaits, arī Aizkraukles rajonā reģistrēts daudz vairāk laulību. Iespējams, viens no iemesliem šai pozitīvajai tendencei bijis pagājušajā gadā pieņemtais jauninājums neierobežot laulības noslēgšanas vietas izvēli. Lauku pagastu iedzīvotāji labprāt brauc laulāties uz rajona centru, un ir arī tādi aizkrauklieši, kuri izvēlas precēties Rīgā. Varbūt skaistāk, lepnāk.
Aktuālas ir arī laulības ārvalstīs. Persona, kura vēlas precēties ārzemēs, ģimenes situāciju apliecinošu dokumentu var saņemt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā iestādē ārvalstī. Dzimtsarakstu nodaļās šos dokumentus vairs neizsniedz. Piemēram, ja meitene grib precēties Īrijā, viņai kārtot dokumentus nav jābrauc uz Latviju, to var izdarīt Latvijas vēstniecībā Īrijā. Valsts, kurā slēdz laulību, arī nosaka, kādi dokumenti jāiesniedz.
“Man ļoti patīk noteikumi Vācijā — tur precoties vajadzīgi tādi paši dokumenti kā nākamā laulātā valstī,” stāsta Sticeres kundze. “Iesniedzamo dokumentu skaits katrā valstī ir dažāds — pieprasa gan AIDS testus, gan tautības pierādījumus, dažās valstīs jāuzrāda pat konkrēta naudassumma. Ir valstis, kurās prasa bijušā laulātā piekrišanu, ja iepriekšējā laulība šķirta nesen. Ierobežojumi, cik ilgam laikam jāpaiet pēc laulības šķiršanas, ir, piemēram, Itālijā. Savukārt Turcijai un Ēģiptei ir “līgavu vīzas” — tādu pieprasot, valsts pārbauda savu pilsoni, vai viņš ir tiesīgs laulāties, un tādējādi aizsargā citas valsts pilsoni.”
Daudzās valstīs spriež par to, vai atļaut viendzimuma laulības. Kāda nostāja šajā jautājumā ir Latvijā? “Arī mēs seminārā esam uzdevuši šādu jautājumu, atbilde ir: nav un nebūs! Beļģijā, Spānijā, Nīderlandē viendzimuma laulības ir atļautas, Lielbritānijā reģistrē partnerattiecības, tā ka Latvijas geji vai lesbietes savas attiecības var reģistrēt kādā no šīm valstīm,” saka dzimtsarakstu nodaļas vadītāja.
