Apkopoju “Staburagā” publicētos ikmēneša datus par demogrāfisko situāciju rajonā pēdējos trijos gados.
Apkopoju “Staburagā” publicētos ikmēneša datus par demogrāfisko situāciju rajonā pēdējos trijos gados. Rezultāts bēdīgs — latvieši izmirst.
Tas ir tikai dabiskais iedzīvotāju samazinājums, bet vēl jau ir migrācija (cittautiešu izbraukšana uz etnisko dzimteni, došanās peļņā, uz mācībām, ģimeņu dibināšana ārzemēs u. c.).
Kāda ir demogrāfiskā situācija Aizkraukles rajonā pa mēnešiem? Piemēram, 2004. gada februārī mirušie pārsniedz dzimušos 3,22 reizes, novembrī — 3 reizes, janvārī — 2,44, un tikai septembrī (vienīgo reizi trijos gados) nomiruši — 27, bet piedzimuši — 36. 2005. gadā situācija līdzīga: oktobrī mirušie pārsniedz dzimušos 2,94, martā — 2,57, decembrī — 2,08 reizes.
Kā mūsu rajons vērtējams valsts mērogā? Pēc “Latvijas Avīzē” publicētajiem datiem, Aizkraukles rajonā laikā no 1998. līdz 2005. gadam iedzīvotāju skaits samazinājies par 1258. Visvairāk iedzīvotāju Latvijā “pazaudējuši” nomaļie rajoni: Ludzas rajons — 5543 cilvēkus (-14,5%), Balvu — 3540 (-11,1%) un Krāslavas — 3589 (-9,4%). Iedzīvotāju skaits pieaudzis tikai divās pilsētās — Jelgavā par 405 cilvēkiem un Jūrmalā par 93 cilvēkiem — un četros rajonos: Rīgas — par 9862 cilvēkiem, Ogres — par 74, Jelgavas — par 147, Rēzeknes — par vienu cilvēku.
Secinājums: iedzīvotājus “uzsūc” Rīga un Pierīga. Valsts septiņos gados zaudējusi 125804 cilvēkus, vidēji 17972 vienā gadā. Otrajā Latvijas lielākajā pilsētā Daugavpilī 2005. gadā bija 109646 iedzīvotāji, tātad septiņos gados zaudējām vairāk kā vienu Daugavpili, Madonu un Valku.
Pēc Valsts prezidentes dibinātās stratēģiskās analīzes komisijas pētījumiem, galvenie iedzīvotāju skaita samazināšanās cēloņi ir: ļoti zemā dzimstība, migrācija, sarūk jauno sieviešu skaits vecumā no 18 līdz 25 gadiem, augsta mirstība.
2004. gadā no dažādām slimībām miruši 32024 iedzīvotāji. Sevišķi jāpievērš uzmanība mirstības ārējiem cēloņiem:
* tīšs paškaitējums (pašnāvības) — 562,
* transporta nelaimes gadījumi — 538,
* kaitīgu vielu iedarbība — 349,
* kritieni — 274,
* nosalšana — 263,
* citi nāves cēloņi — 1187.
Ja tā turpināsies, tad jau drīzumā Latvijā radīsies lielas problēmas jaunu darbspējīga vecuma cilvēku trūkuma dēļ. Prognozē, ka 2020. gadā Latvijā būs vairs tikai 2,1 miljons iedzīvotāju (1990. gadā Latvijā dzīvoja 2,67 miljoni cilvēku).
Ir vajadzīga īpaša valsts programma demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Bērna piedzimšanas pabalsts pirmajā dzīves gadā ir līdz 296 latiem mēnesī, bet ģimenei vajadzīgs atbalsts arī pēc tam, līdz bērns iegūst specialitāti un pats ir spējīgs nopelnīt.
Gunārs Krūmiņš Aizkrauklē
