Bebru pagastā jau vairāk nekā mēnesi nedarbojas pagasttiesa. Pagājušā gada nogalē pagasttiesas locekļus ievēlēja no jauna, taču izvērtās strīds par priekšsēdētāja amatu.
Bebru pagastā jau vairāk nekā mēnesi nedarbojas pagasttiesa. Pagājušā gada nogalē pagasttiesas locekļus ievēlēja no jauna, taču izvērtās strīds par priekšsēdētāja amatu.
Strādā jau deviņus gadus
Pagasttiesu ievēl trijiem gadiem, gan tās locekļus, gan priekšsēdētāju apstiprina vietējā pašvaldība. Pagasta padome nosaka arī to, cik darbinieku ir pagasttiesā, taču viņu nedrīkst būt mazāk par trim. No šī gada pagasttiesas darbības laiks būs pieci gadi.
Bebru pagasttiesas pilnvaru termiņš beidzās 2005. gada 31. decembrī, tāpēc 6. decembrī vietējā pašvaldība izsludināja pieteikšanos šiem amatiem. Saskaņā ar Bebru pagasta padomes lēmumu pagasttiesā darbojas četri pagasttiesas locekļi un priekšsēdētāja. Deviņus gadus jeb trīs pagasttiesas pilnvaru termiņus Bebros šos pienākumus veica Lūcija Pauliņa, Aina Novika, Aivars Bernāns, Dzidra Karlsone, pagasttiesas priekšsēdētāja bija Modra Šuriņa.
Seši piecām vietām
Modra Šuriņa stāsta: “Pa šiem gadiem pagasttiesā nomainījās tikai viena darbiniece. Mēs esam lieliski sastrādājušies, visi esam zinoši un pieredzējuši cilvēki, mums nekad nav bijis domstarpību par veicamajiem pienākumiem. Šādā sastāvā nolēmām pagasttiesai kandidēt arī šoreiz. Pieteicāmies kā vienota komanda — kolēģi pagasttiesas locekļu, es — priekšsēdētājas amatam.”
Darbam pagasttiesā pieteicās arī bebrēniete Sarmīte Rode, un nu piecām vietām bija seši pretendenti, taču tikai viens pieteikums priekšsēdētājas amatam.
Balso aizklāti
Dienu pirms pagasttiesas vēlēšanām Modrai Šuriņai palūdza sagatavot pārskatu par paveikto, to viņa arī izdarīja. Šuriņas kundze stāsta:
“Ierados pagasta padomes sēdē, pastāstīju par mūsu darbu. Saistībā ar to pagasta padomes priekšsēdētāja Ruta Borislava un deputāti apsprieda arī pagasttiesas vadītāja algas lielumu, salīdzinot to ar samaksu citos pagastos, un pagasttiesas darbinieku skaitu. Pēc tam sākās pagasttiesas vēlēšanas. Mani ļoti pārsteidza tas, ka padomes priekšsēdētāja, nolasījusi pusi mana iesnieguma, pārējiem kandidātiem nosauca tikai vārdus un uzvārdus. Pēc tam deputāti posās aizklātai balsošanai, kaut gan par to nenobalsoja. Acīmredzot tas jau iepriekš bija nolemts.”
Trīs pret trīs
Balsošanā piedalījās seši deputāti, sēdē nebija ieradies Jānis Midegs. Saskaitot balsis, izrādījās, ka visi bijušie pagasttiesas locekļi un Sarmīte Rode ieguvuši deputātu balsu vairākumu, bet Modra Šuriņa — trīs balsis “par” un trīs “pret”. Bija ievēlēts nepieciešamais cilvēku skaits, “aiz borta” atstājot bijušo pagasttiesas priekšsēdētāju.
Var uzskatīt, ka no tā brīža pagasttiesa Bebros praktiski nedarbojās. Neviens no ievēlētajiem pagasttiesas locekļiem negribēja kļūt par priekšsēdētāju, un arī Šuriņas kundze nolēma cīnīties par savām tiesībām, jo uzskatīja, ka konkurss praktiski nav noticis.
“Nebija konkursa komisijas, kura izvērtē pretendentu pieteikumus, nebija arī vērtēšanas kritēriju. Par aizklātām vēlēšanām deputāti nebalsoja. Uz sēdi, kurā pārvēlēja pagasttiesu, biju uzaicināta tikai es, neviena cita pretendenta nebija. Biju vienīgā, kura pieteicās tieši priekšsēdētājas amatam, pārējie pretendēja tikai pagasttiesas locekļu amatiem, taču to neņēma vērā un neizvērtēja,” stāsta Modra Šuriņa.
Pieprasa ārkārtas sēdi
Deputāti, kuri atbalstīja Šuriņas kundzi pagasttiesas priekšsēdētājas amatā, pieprasīja sasaukt ārkārtas sēdi, atcelt iepriekš notikušo vēlēšanu rezultātus un atkārtoti atklāti balsot par pagasttiesas priekšsēdētāju. Ārkārtas sēdi arī sasauca, taču nolēma sagaidīt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas atbildi, jo pagasts lūdza izvērtēt konkursa likumību un notikušo balsojumu.
Pa to laiku “taisnību meklēja” arī Šuriņas kundze, vēršoties Bāriņtiesu un pagasttiesu darbinieku asociācijā, Pašvaldību savienībā un Aizkraukles rajona padomē. Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētājs Pēteris Keišs uzskatīja, ka pašvaldība ir tiesīga patstāvīgi pieņemt lēmumu, tāpēc neko nav pārkāpusi. Ieteica Šuriņas kundzei pēc palīdzības vērsties Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā. Viņa tā arī izdarīja. Pagasta padomes lēmumu lūdza izvērtēt ne tikai ministrijā, bet arī Administratīvajā rajona tiesā. Pagājušās nedēļas sākumā ministrijas atbildes vēl nebija, taču tiesa atbildēja, ka tas nav administratīvs, bet gan politisks lēmums.
Politiskās spēles pagasta līmenī
Šuriņas kundze piekrīt, ka tas tiešām ir politisks lēmums, tikai saprotams nedaudz citādi. Tās varētu saukt par politiskām spēlēm pagasta mērogā. Nevēlēšanos atstāt Šuriņas kundzi pagasttiesas priekšsēdētājas amatā viņa pati saista ar pagājušajām pašvaldību vēlēšanām. Toreiz Bebru pagasta padomes priekšsēdētājas amatam kandidēja gan Ruta Borislava, gan Modra Šuriņa. “Domāju, ka pagasttiesas vēlēšanas bija mēģinājums tikt vaļā no nevēlama cilvēka, jo man ar pagasta vadību jau ilgāku laiku ir sliktas attiecības. Vairākkārt esmu uzklausījusi pārmetumus par savu darbu, taču uzskatu, ka esmu strādājusi godprātīgi. Labprāt to turpinātu darīt, ja tikai man ļautu strādāt,” saka bebrēniete.
Kopš pagasttiesas vēlēšanām pagājušā gada decembrī līdz šīgada janvāra vidum Šuriņas kundze tikai reģistrēja pagasttiesā saņemtos dokumentus, taču citas darbības neveica, lai gan bija jāgatavo statistikas pārskats, jāsakārto norēķini ar aizbildņiem, jāveic citi pienākumi. “Līdz pat janvāra vidum neesmu saņēmusi ne rīkojumu nodot pagasttiesas lietas kādam citam, ne arī kādu dokumentu, ka manas darba gaitas pašvaldībā beigušās,” piebilst Šuriņas kundze.
Par procedūru strīdēties grūti
Pagasttiesas “epopeja” Bebros turpinājās arī pagājušajā nedēļā, kad notika kārtējā pagasta padomes sēde. Darba kārtībā bija jautājums, saistīts tieši ar šo problēmu, jo nu beidzot saņemta ilgi gaidītā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas atbilde. Sēdē piedalījās arī “Staburags”.
Bebru pagasta padomes priekšsēdētāja Ruta Borislava nolasīja ministrijas atbildi, no kuras izriet, ka pašvaldība, vēlot pagasttiesu, rīkojusies likumīgi. Jaunās pagasttiesas pilnvaru termiņš sācies līdz ar tās ievēlēšanu.
Varētu domāt, ka šajā brīdī problēma ir atrisināta, jo likums par bāriņtiesām un pagasttiesām nosaka tikai to, ka tās locekļus un priekšsēdētāju apstiprina pašvaldība. Arī procedūra, kā tas notiek, ir tikai pagasta padomes vai pilsētas domes ziņā. Tāpēc iebilst pret vēlēšanu procedūru ir ļoti grūti. Iespējams, līdzīgas atbildes gan pašvaldība, gan Šuriņas kundze saņemtu arī no citām institūcijām.
Iesaka iztikt
ar četriem
Šajā situācijā pārsteidz kas cits — klaji noraidošā attieksme.
Pašvaldība nonākusi strupceļā, jo pa šo laiku viena no ievēlētajām pagasttiesas loceklēm – Lūcija Pauliņa – uzrakstījusi atlūgumu. Uz deputātu un ievēlēto pagasttiesas locekļu tikšanos, kuru pašvaldība rīkoja dienu pirms padomes sēdes, Aivars Bernāns neieradās vispār, bet Aina Novika no tās aizgāja mirkli pēc sākuma. Nu pagasttiesā ir viena vakance, taču deputātiem nav skaidrības arī par to, kā būs ar pārējiem pagasttiesas locekļiem.
Pagasta padomes sēdē pāris deputātu, kuri bija konsultējušies ar juristu, piedāvāja atkārtoti balsot par Šuriņas kundzi, apstiprinot viņu par pagasttiesas priekšsēdētāju, un ļaut pagasttiesai sākt strādāt. Pašvaldības vadītāja Borislavas kundze savukārt ieteica pārdomāt iespēju apstiprināt pagasttiesu četru cilvēku sastāvā, izvēloties priekšsēdētāju no viņu vidus. Deputāti gan atzina: ja jau iepriekš apstiprinājuši pagasttiesu piecu cilvēku sastāvā, tad tā lai arī paliek.
Pārtrauc pusvārdā
Savu viedokli vēlējās izteikt arī Modra Šuriņa, kura bija ieradusies pagasta padomes sēdē. Pēc īsa mirkļa viņu pusvārdā pārtrauca pagasta padomes priekšsēdētāja, piebilstot, ka debates par šo jautājumu beigušās. Kad Šuriņas kundze tomēr centās iesākto turpināt un arī pāris deputātu klusu mēģināja iebilst, lai ļauj cilvēkam runāt, Borislavas kundze sacīja: “Esmu sēdes vadītāja, un man ir tiesības izlemt, kad debates ir beigušās!”.
Ieklausoties diskusijā, bija interesanti vērot arī deputātu sejas. Dažs šajā situācijā jutās neērti un klusi sēdēja nodurtu galvu, bet bija tādi, kuri, pagriezuši muguru runātājam, smīnēja.
Beigās deputāti tomēr nolēma izsludināt atkārtotu pieteikšanos vakantajai vietai pagasttiesā, un laikrakstā publicētajā sludinājumā jau bija konkrēti norādīts, ka var pieteikties Bebru pagasttiesas priekšsēdētāja amatam.
Pārmet neizdarību
Vērojot notiekošo no malas, radās priekšstats, ka pašvaldībā tiek darīt viss, lai neļautu strādāt cilvēkam, kurš tik ļoti to vēlas darīt un jau deviņus gadus savu varēšanu šajā darbā ir apliecinājis. Arī no kolēģiem citās bāriņtiesās un pagasttiesās par Modru Šuriņu dzirdējām tikai atzinīgus vārdus. “Kāpēc tā notiek?” jautāju Bebru pagasta padomes priekšsēdētājai Rutai Borislavai.
Borislavas kundze pamato, ka viņu neapmierina pagasttiesas priekšsēdētājas darbs, par ko Šuriņas kundzei vairākkārt aizrādīts. Pēc pagasta vadītājas domām, pagasttiesa pārāk maz sadarbojas ar vietējo sociālo darbinieku. Modra Šuriņa gan iebilst, ka likumā noteikts, kādi ir sociālā darbinieka un kādi pagasttiesas pienākumi, un katram tie arī jāpilda. Taču gadījumos, kad jāstrādā kopā, tas arī darīts. Borislavas kundze nenoliedz, ka viņai ar Modru Šuriņu jau ilgāku laiku ir sliktas attiecības, tāpēc kopā strādāt ir ļoti grūti. Tomēr viņa piekrīt, ka Šuriņas kundze pagasttiesas priekšsēdētājas amatam varētu kandidēt vēlreiz.
Nodrošinās ar ierakstu
Kad pagasta padomes sēdē beidzās debates par pagasttiesu un deputāti turpināja izskatīt citus jautājumus, pamanīju, ka Borislavas kundze izslēdz diktofonu. Debates par pagasttiesu bija vienīgās, kuras šajā sēdē ierakstīja diktofonā. Kāpēc tieši šis jautājums pagasta padomes priekšsēdētājai bija tik nozīmīgs, lai to saglabātu ierakstā? “Man nepatīk, ja cilvēki melo, tāpēc visu diskusiju ierakstīju,” piebilda Borislavas kundze, kaut gan sēdes laikā arī viņai pašai bija jāuzklausa pārmetumi par melošanu.
***
Vairāk nekā mēnesi Bebru pagasta padomē virmoja kaislības saistībā ar pagasttiesu. Uz laiku pārtrauktas notariālās darbības, kuras veica pagasttiesa, aktīvāk strādā sociālais darbinieks, jo pagasttiesas locekļi nogaida, kas notiks tālāk. Šķiet, bez Modras Šuriņas viņi nav gatavi darbam, taču tas, vai viņa atkal strādās šajā amatā, būs zināms februāra sākumā. Līdz 30. janvārim ikviens, kurš vēlas ieņemt vakanto Bebru pagasttiesas priekšsēdētāja amatu un atbilst likumā noteiktajām prasībām, var tam pieteikties. Taču, domāju, ka gribētāju nebūs daudz, jo šis darbs nav nekāda paradīze un arī atalgojums par to ir salīdzinoši zems.
