Pagājušajā gadā Aizkraukles rajonā reģistrēts gandrīz divreiz vairāk miršanas nekā dzimšanas faktu.
Pagājušajā gadā Aizkraukles rajonā reģistrēts gandrīz divreiz vairāk miršanas nekā dzimšanas faktu. Latvijā kopumā joprojām vairāk cilvēku nomirst nekā piedzimst, un negatīvā bilance arvien saglabājas.
Aizkraukles novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Olita Sticere stāsta, ka pērn Aizkraukles rajonā reģistrēti 328 jaundzimušie, bet nomiruši 609 cilvēki. Aizkraukles novadā piedzimuši 96 bērni, tas ir, par četriem mazāk nekā 2004. gadā, bet nomiruši 148 cilvēki (par 23 vairāk nekā iepriekšējā gadā).
Latvietes kā ārzemnieces
Aizkraukles novadā pagājušajā gadā piedzima 45 zēni un 51 meitene. Latvijā apkopotie dati liecina, ka populārākais vārds meitenēm bija Anna. Aizkraukles novadā reģistrēta tikai viena mazulīte ar šādu vārdu, turklāt viņai tas dots kā otrais vārds. Populārākie meitenēm dotie vārdi bija Amanda un Elīna, šādi nosauktas pa trijām jaundzimušajām. Aizkraukles novadā pērn piedzima arī divas Aleksandras, Alises, Elīzas, Lauras, Paulas un Viktorijas. Mazās meitenes tikušas arī pie retiem un mazāk dzirdētiem vārdiem, piemēram, Denīze, Rendija, Heidija, Keita, Parisa Arīna, Beatrise Izabella, Vanesa un Vendija. Meitenēm lika arī senākus vārdus — Katrīna, Gundega, Laimdota, Kristīne, Veronika.
Jāņu nebūs
Latvijā populārākais zēniem dotais vārds pērn bija Daniels, tā nosaukti 318 zēnu visā Latvijā. Aizkraukles novadā šis vārds dots vienam puisēnam, bet populārākie jaundzimušo zēnu vārdi ir Artūrs (3), Kristiāns, Markuss, Niks, Ralfs, Ričards, Roberts (pa diviem). Zēniem doti arī tādi vārdi kā Aldris, Elans, Etjēns, Francis, Hugo Henrijs. Nevienam zēnam Aizkraukles novadā nav dots populārākais latviešu vārds Jānis.
“Pērn samazinājies to dzimšanas reģistru skaits, kuros nav ziņu par bērna tēvu, līdz ar to ir mazāk vientuļo māšu,” saka Olita Sticere. Tāpat kā 2004. gadā, arī pērn Aizkraukles novadā nokārtotas tikai divas adopcijas lietas.
Apprec ārvalstniekus
Gan Aizkraukles rajonā, gan novadā krietni pieaudzis reģistrēto laulību skaits. Aizkraukles rajonā pērn reģistrētas 165 laulības, Aizkraukles novadā — 100 (par 46 vairāk nekā 2004. gadā), no tām 14 noslēgtas baznīcā. No reģistrētajām laulībām sešos gadījumos viens no laulātajiem bija ārvalstnieks, ar latviešiem vai latvietēm apprecējušies Krievijas, Izraēlas, Brazīlijas un Ukrainas pilsoņi.
Diemžēl palielinājies arī šķirto laulību skaits. Pagājušajā gadā šķirtas 88 laulības, 2004 gadā – 57.
Labo “ķecerības” dokumentos
Pērn Aizkraukles novada dzimtsarakstu nodaļas darbinieces veica arī daudzus labojumus dokumentos — izdarīti 39 labojumi un papildinājumi. “Cilvēki vairāk uzmanības sāk pievērst saviem dokumentiem,” stāsta Sticeres kundze. “Mēs labojām daudzas padomju gados dokumentos pieļautās “ķecerības”. Pārsvarā kļūdas labojām vārdos, uzvārdos, dzimšanas datus. Tās radušās, Latvijas pasēs ierakstot ziņas no padomju laika “sarkanajām” pasēm, un ieraksti tajās bija diezgan kļūdaini un nepilnīgi, jo cilvēki, saņemot jaunu pasi, dzimšanas apliecību neuzrādīja. Noteikumos tas nebija norādīts. Daudziem dokumentos ierakstīts tikai viens vārds, jo tolaik divus rakstīt nebija atļauts, citam uzvārds vai vārds bija latviskots vai krieviskots, piemēram, Jānis pārtapis par Ivanu, Jēkabs par Jakovu vai Pjotrs par Pēteri. Kārtojot īpašuma lietas, tas ir svarīgi, un uz to raugās diezgan pedantiski.”
Ik pa laikam mainās arī noteikumi, kuri nosaka uzvārdu rakstību. Piemēram, bija laiks, kad pasē rakstīja krievu uzvārdus bez galotnes, tagad tā vairs nedrīkst darīt. “Toreiz nevienu nepārsteidza, piemēram, lietuviešu uzvārds Gabrauskas, tagad jāraksta Gabrausks,” saka Olita Sticere. “Tāpat strīdas par to, vai sievietei var būt uzvārds Vilks. Tagad šī galotne saglabājas tikai sestās deklinācijas lietvārdos, tātad sievietei jāraksta uzvārds — Vilka. Ja rodas domstarpības, cilvēkam jāizņem Valsts valodas centra izziņa, kā uzvārds jāraksta latviski, un mums tas jāievēro.
