Latvijā pirmo reizi notiek notāru dienas. Šajā laikā ikviens var doties uz notāra biroju, lai uzzinātu, kā pasargāt sevi, pērkot, saņemot mantojumā un dāvinot īpašumu. 24. janvārī apmeklētājus konsultēs arī Aizkraukles notāres.
Latvijā pirmo reizi notiek notāru dienas. Šajā laikā ikviens var doties uz notāra biroju, lai uzzinātu, kā pasargāt sevi, pērkot, saņemot mantojumā un dāvinot īpašumu. 24. janvārī apmeklētājus konsultēs arī Aizkraukles notāres.
Pēc pieraksta un rindas kārtībā
Aizkrauklē strādā divas notāres. Zinaīdas Ozoliņas darba pieredze šajā profesijā ir vairāki desmiti gadu, bet Sandra Logina strādā otro gadu. Abas notāres vienojušās, ka Ozoliņas kundze apmeklētājus pieņem rindas kārtībā, bet Loginas kundze — pēc pieraksta. “Pieņemot cilvēkus rindas kārtībā, darba slodze ir lielāka, jo negribas raidīt projām nevienu, kurš atnācis, tāpēc reizēm darba laiks ir krietni garāks,” stāsta Zinaīda Ozoliņa.
Kaut gan notariālās funkcijas veic arī pagasttiesu un bāriņtiesu priekšsēdētāji, tas apmeklētāju rindas pie zvērinātajiem notāriem nemazina. Aizkrauklē notāra pakalpojumus izmanto ne tikai mūsu, bet arī kaimiņrajonu iedzīvotāji, jo Ogrē un Jēkabpilī strādā tikai viens notārs. Gadījies, ka klienti Aizkrauklē ieraudušies pat no Daugavpils.
Konsultē bez maksas
Zinaīda Ozoliņa informē: “Klientu konsultēšana ir viens no mūsu ikdienas darbiem. Sākot kārtot jebkuru darījumu, cilvēks vispirms nāk apjautāties, kas darāms. Vismaz ceturtā daļa notāra apmeklētāju nāk tikai uzzināt, kā rīkoties un kādi dokumenti nepieciešami. Laukos atšķirībā no Rīgas mēs par konsultācijām naudu neņemam. Lai informētu cilvēkus, esam piedalījušies arī pensionāru pasākumos un aicināti darba kolektīvos. Taču īpašas notāru dienas Latvijā notiek pirmo reizi.”
Pēdējos gados notāriem arvien vairāk jāapliecina darījumi ar nekustamajiem īpašumiem, kā arī pilnvaras, kuras ļauj rīkoties ar zemi, ēkām, mežu. Darījumu vērtība ir ļoti augsta, tāpēc visvairāk domstarpību rodas tieši šajos gadījumos. Ozoliņas kundze atzīst, ka netrūkst lētticīgu un nezinošu cilvēku, kurus izmanto veikli darboņi. Galvenā notāru problēma ir tā, ka šobrīd nav stingra likuma, kas garantētu dokumentu drošību.
Apliecināt parakstu vai rakstīt notariālo aktu?
Lai mazinātu iespēju cilvēkus piemānīt, pēc notāres domām, likumā jānosaka, ka visi darījumi ar nekustamajiem īpašumiem jāapliecina ar notariālo aktu. Šobrīd tā ir klienta izvēle — sagatavot privātu darījuma līgumu un pie notāra apstiprināt tikai paraksta īstumu vai rakstīt notariālu aktu. Paraksta apliecinājums ir lētāks pakalpojums, taču šajā gadījumā ir lielāks risks.
Konsultācijās 24. janvārī varēs uzzināt, kādi riski ir darījumos ar nekustamajiem īpašumiem. Ar ko atšķiras notariāls paraksta apliecinājums un notariāls akts. Kā nekļūt par krāpnieku upuri, notariālā akta vietā izvēloties paraksta apliecinājumu, jo no riska zaudēt īpašumu un naudu pasargā tikai notariālais akts.
Ozoliņas kundze domā, ka viens no iemesliem, kāpēc valstī organizē notāru dienas, ir vēlēšanās celt notāra darba prestižu, izglītot cilvēkus, izskaidrot viņiem, kam jāpievērš uzmanība, kārtojot dokumentus, lai viņus neapkrāptu. Diemžēl pēdējā laikā Latvijā atklāta dažu notāru saistība ar krāpšanas gadījumiem. Tas rada aizdomas par visiem valstī praktizējošajiem šīs profesijas pārstāvjiem.
