Šajās dienās piecu gadu jubileju svin Aizkraukles psiholoģiskās palīdzības centrs.
Šajās dienās piecu gadu jubileju svin Aizkraukles psiholoģiskās palīdzības centrs. Tā ir organizācija, kura vieno gandrīz visus Aizkraukles rajonā strādājošos psihologus.
Psiholoģiskās palīdzības centru savulaik dibināja astoņi cilvēki, tagad biedru skaits dubultojies.
— Pagājušā gadā septembrī organizāciju pārreģistrējām par biedrību. Tad arī nedaudz mainījām nosaukumu. Tagad tas ir Aizkraukles psiholoģiskās palīdzības centrs. Tomēr darbības virziens paliek līdzšinējais — sniegt psiholoģisko palīdzību cilvēkiem visā Aizkraukles rajonā, — stāsta psiholoģiskās palīdzības centra valdes priekšsēdētāja Jolanta Ziediņa, kura šajā amatā ir no pagājušā gada vasaras.
Palīdz “nesadegt”
Šobrīd centrā strādā gandrīz visi Aizkraukles rajona psihologi. Kāpēc viņiem ir svarīgi būt vienā organizācijā?
— To profesiju pārstāvjiem, kuriem ikdienas darbs saistīts ar palīdzības sniegšanu cilvēkiem, vieniem grūti ilgstoši izturēt šādu slodzi. “Izdegt” var ļoti ātri, tāpēc vajag ar kādu dalīties pieredzē, saņemt un sniegt atbalstu. Darbinieki paši mūs sameklē un vēlas strādāt komandā, — stāsta Aldona Britāne.
Praktizējošajiem psihologiem obligātas ir supervīzijas. Tās ir nodarbības, kurās katrs var novērtēt savas profesionālās spējas un labāk saprast, kā rīkoties konkrētā situācijā. Supervīzijās svarīgākā nav konkrēta klienta problēma, bet psihologa spēja to atrisināt. Tas palīdz saglabāt līdzsvaru, jo katram vairāk vai mazāk ir savs subjektīvs viedoklis. Grupā katram ir savs problēmas redzējums, un padoms katram noder. Psiholoģes tagad palīdz organizēt supervīziju nodarbības arī Aizkraukles rajona sociālajiem darbiniekiem.
Telpas par šaurām
Psiholoģiskās palīdzības centrā Aizkrauklē, Spīdolas ielā 11, klientus pieņem sešas psiholoģes, bet pārējās strādā citviet rajonā. Organizācijā ir arī trīs biedru kandidātes, kuras vēl studē.
Jolanta Ziediņa teic, ka klientam labāk, ja vienkopus ir vairāk speciālistu, jo viņš var izvēlēties piemērotāko. Turklāt katra darbiniece kādā jomā specializējas. Dažkārt cilvēks labāk dodas pie psihologa uz citu pašvaldību nekā savējo. Centra telpas Aizkrauklē gan kļuvušas par šaurām, jādomā par paplašināšanu.
Psiholoģiskās palīdzības centra darbinieces turpina profesionāli izglītoties, un drīzumā visām būs maģistres grāds. Kvalifikācijas programmas psihoterapijā šobrīd apgūst: Aelita Beitika — psihodinamiskajā psihoterapijā, Valentīna Sauka — smilšu spēļu terapijā, Ināra Riekstiņa — eksistenciālajā psihoterapijā.
Šobrīd centrā apmeklētājus pieņem arī psihiatre Evija Smilgāja, kura nesen sāka strādāt Aizkraukles poliklīnikā.
Bailes mainīties
Vairums cilvēku joprojām psihologu uztver ar neuzticību un nelabprāt citiem atzīst, ka apmeklē šādu speciālistu. Aizkraukles psiholoģes uzskata, ka situācija pamazām mainās. Iepriekš psihologu vairāk meklēja sievietes, bet šobrīd palīdzību lūdz arī vīrieši.
— Visbiežāk cilvēkam pietrūkst drosmes spert pirmo soli, lai kaut ko mainītu, jo viņš nezina, kā būs tālāk. Ja kāds nav gatavs pārmaiņām, bieži vien vēlas, lai viss paliek pa vecam, — uzskata psiholoģe Ināra Riekstiņa.
Aldona Britāne stāsta, ka piecu gadu laikā centram izveidojusies laba sadarbība ar vairākām valsts iestādēm — Nodarbinātības valsts aģentūru, Probācijas dienestu, Aizkraukles slimnīcu, policiju. Par psiholoģiskās palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem noslēgts līgums ar Aizkraukles novada domi, Valles un Skrīveru pagasta pašvaldību. Aktīva ir arī Zalves pagasta, Pērses un Daudzeses pamatskolas vadība.
— Sadarbojamies ar šo pašvaldību sociālajiem darbiniekiem. Viņi atklāj, kuram iedzīvotājam būtu vēlamas mūsu konsultācijas. Esam sagatavojušas albumu ar materiāliem par mūsu speciālistēm — viņu izglītību, darba pieredzi, pievienota arī fotogrāfija. Aplūkojot to, cilvēks var izraudzīties piemērotāko psihologu. Šī informācija ir ne tikai mūsu sadarbības organizācijās, bet arī Profesionālās karjeras izvēles aģentūras Aizkraukles nodaļā, — saka Aldona Britāne.
Palīdzību lūdz stiprie
Par psihologa konsultāciju jāmaksā gan pieaugušajiem, gan bērniem.
— Nevienam neesam atteikušas arī tad, ja cilvēkam nav naudas. Turklāt krīzes situācijās palīdzība jāsniedz nekavējoties. Nereti no saviem klientiem dzirdam, ka viņi jau neies kādam kaut ko lūgt, lai arī palīdzība nepieciešama. Ja cilvēks tomēr uzdrošinās, viņš kaut ko savā labā jau ir izdarījis. Palīdzību lūdz stiprie cilvēki, nevis vājie, — atzīst Aldona Britāne.
