Lai arī daļa sabiedrības arvien aktīvāk iebilst pret dabīgo kažokādu izmantošanu, tās vēl aizvien nav zaudējušas savus piekritējus.
Lai arī daļa sabiedrības arvien aktīvāk iebilst pret dabīgo kažokādu izmantošanu, tās vēl aizvien nav zaudējušas savus piekritējus.
Mākslīgais ir improvizācija
Dzīvnieku tiesību aizstāvji visā pasaulē protestē pret kažokādu izmantošanu cilvēku vajadzībām, taču, kad gaisa temperatūra noslīd krietni zem nulles un sals arvien bargāk sāk kniebt vaigos, tā vien gribas ievīstīties siltā kažokā. Jo ne vienmēr mētelis vai vējjaka pasargā no sniegputeņa un aukstajiem ziemas vējiem.
Un tas jau sen nav nekāds atklājums, ka dabīgās ādas kažoks ir nesalīdzināmi siltāks par mākslīga materiāla kažociņu. Modes mākslinieks Dāvids uzskata, ka mākslīgais jau nav kažoks — kažoks ir tikai dabīgs, viss pārējais ir improvizācija par šo tēmu. “Tās nav kažokādas, tie ir sintētiski materiāli,” viņš uzsver un piebilst, ka patiesībā kažokādas nav ziemas apģērbs, bet gan modes lieta un pārticības simbols, greznumlieta sava prestiža celšanai. Tāpat kažokādas tiek piedāvātas arī vasaras kolekcijās: apģērbā, apavos, somās, dažādos aksesuāros.
“Protams, man jau arī ar prātu ir žēl dzīvnieku, bet… nu es jau viņus nenogalinu. Kažokādu iegūšanai dzīvnieki nogalināti jau no akmens laikmeta, un tur neko nevar darīt.
Man tikai nav skaidrs, kāpēc “zaļie” protestē pret kažokādu izmantošanu, bet neprotestē pret to, ka dzīvnieku āda tiek izmantota arī, piemēram, kurpju ražošanā. Kaut kā neesmu pamanījis, ka viņi paši ziemā staigātu auduma kurpītēs…”
Vajadzīgs šoferis
Stāstot par kažoku modi, Dāvids atklāj, ka modē nemainīgi ir dabīgs akots dabīgās krāsās, bet pēdējos gados izmanto arī jaunas kažokādu apstrādāšanas tehnoloģijas. Ādas tiek gan krāsotas, gan tonētas, gan plūkātas — piemēram, ūdeles āda, šādi apstrādāta, ir ļoti mīksta un izskatās pēc plīša, jo tiek izrauta biezākā spalva, atstājot tikai mīkstāko. Šādi kažoki maksā, sākot no divarpus tūkstošiem latu. Tiesa gan, jāņem vērā, ka gaišie toņi ātri novārtās un to ķīmiskā tīrīšana ir ļoti dārga. Kažokādas arī apgriež jeb apcērp, variējot spalvas garumu.
Dāvids skaidro, ka arī vīriešiem modē ir kažokādas, īpaši gludspalvas — nutrijas, ūdri, bebri. Gan kažoki, gan apkakles parastiem auduma mēteļiem. Arī viņam pašam ir ūdeļādas kažoks. “Es, protams, pirms to ģērbju, skatos, uz kurieni eju. Pāris reižu pie smokinga uzvilku savu kažoku un braucu pie stūres. Nu… diezgan jocīga sajūta. Katrā ziņā, tas nu ir skaidrs -– ja sievietei mugurā kažoks, viņai vajadzīgs šoferis…”.
(“APOLLO”)
***
Izziņa.
Kažoku var šūt no ļoti daudzu zvēru ādām: truša, lapsas, polārlapsas, jenota, karakulaitas, kazas, bebra, ūdeles, lūša, ūdra, lamas, nutrijas, ponija, pat suņa un kaķa. Tā cena atkarīga no ražotājvalsts un zīmola: sākot no 150-–200 latiem par trušādas kažociņu (tas kalpo divas trīs sezonas) līdz pat 20 tūkstošiem par ūdeļādas kažoku. Mūsu pašu tirgū tie ir lētāki nekā veikalos. Kažokādas kvalitāti nosaka spalvas krāsa, blīvums, biezums, mīkstums, akota spīdums un garums, ādas izturība (tā gan atkarīga no katra dzīvnieka ādas individuālajām īpašībām un miecēšanas veida). Izturības ziņā pirmajā vietā ir ūdeļādas izstrādājumi -– tie nodilst vislēnāk.
