Tikai pēc traģiskiem nelaimes gadījumiem, kā nesen Rīgā, kad iet bojā vairāki cilvēki, valstiskā līmenī pievēršas ugunsdrošībai daudzstāvu dzīvojamajās ēkās.
Tikai pēc traģiskiem nelaimes gadījumiem, kā nesen Rīgā, kad iet bojā vairāki cilvēki, valstiskā līmenī pievēršas ugunsdrošībai daudzstāvu dzīvojamajās ēkās. Par to sāk domāt arī Aizkrauklē.
Viena izeja — kāpņutelpa
Pēc traģiskā ugunsgrēka janvāra sākumā Rīgā, M. Ķempes ielā, kad, izlecot pa astotā stāva logu, gāja bojā četri cilvēki, rodas jautājums, kā tas varēja notikt? Izskan pārmetumi ugunsdzēsējiem par neprofesionālo un gauso rīcību un arī bojāgājušajai ģimenei, ka viņu dzīvoklis bijis kā “neieņemams cietoksnis”. Aizkrauklē daudzstāvu namos vērojama līdzīga situācija — iedzīvotāji ignorē ugunsdrošības prasības, neapzinoties, ka ugunsgrēks var piemeklēt ikvienu. Dūmu detektors, kurš elektropreču veikalos nopērkams par dažiem latiem, ir reti kurā dzīvoklī.
Par ugunsdrošību ēkā jādomā, jau to projektējot un būvējot, bet vēlāk par to atbild nama apsaimniekotāji. Dzīvojamajās mājās, kurām ir vairāk par pieciem stāviem, jābūt divām izejām, lodžijās — ugunsdzēsēju kāpnēm un evakuācijas lūkai. Diemžēl daudzstāvu namos lielākoties ir tikai viena izeja — kāpņutelpa, kas nereti aizsprostota dažādām vecām mēbelēm, ko iedzīvotāji izmet no dzīvokļiem.
Namu apsaimniekotāja SIA “Lauma A” Aizkrauklē rūpējas par 65 piecstāvu un deviņstāvu mājām. Problēmas rada tas, ka lielākā daļa dzīvokļu ir privātīpašums, līdz ar to ne ugunsdzēsējiem, ne namu apsaimniekotājiem nav tiesību pārbaudīt, vai dzīvokļos ir ievēroti ugunsdrošības noteikumi.
Dzīvoklis kā cietoksnis
“Ja tāda nelaime notiktu Aizkrauklē, sekas, iespējams, būtu vēl traģiskākas,” spriež Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Aizkraukles brigādes komandieris Genādijs Razmislovs. “Deviņstāvu namos Jaunceltnes ielā vairākos dzīvokļos lodžijas ir aizstiklotas, ugunsdzēsēju kāpnes nozāģētas, evakuācijas lūkas aizmetinātas un starpsienas aizmūrētas. Īsti cietokšņi.” Komandieris stāsta: “Ugunsgrēka dzēšanu un cietušo glābšanu ietekmē vairāki faktori — ugunsdzēsēju tehniskais aprīkojums, attālums līdz notikuma vietai, laika apstākļi, ugunsgrēka stadija, arī ceļu satiksme. Bieži vien ugunsdzēsēji saņem izsaukumu uz notikuma vietu tikai tad, kad liesmas jau pārņēmušas lielu dzīvojamo platību. Reizēm cilvēki cenšas liesmas apdzēst paši un tikai pēc tam, kad cīniņš kļūst veltīgs, sauc ugunsdzēsējus.”
Ekipējumā 1982. gada autokāpnes
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Aizkraukles brigādes maiņā ir trīs dzēsēji, divi autovadītāji un dispečers. Reizēm, ja kāds ir saslimis vai citu iemeslu dēļ nevar būt darbā, komandā paliek tikai divi dzēsēji. Finanšu apmērs tehniskajam nodrošinājumam kopš 1995. gada nav mainījies, lai gan vienpadsmit gadu laikā maksa par telpu īri un elektrību ir tikai palielinājusies.
Piemēram, autokāpnes, kuras daudzstāvu nama degšanas gadījumā būtu vienīgais glābiņš cilvēkiem, ir 24 gadus vecas, vienas no vecākajām Latvijā. Lai automehānisms veiksmīgi darbotos, temperatūra garāžā nedrīkst būt zemāka par mīnus 5 grādiem. Aizkraukles brigādes ugunsdzēsēju autokāpnes stāv šķūnī, kurš ir nostiepts ar trosēm, lai nešķiebjas, un temperatūra tur ir tāda kā ārā. Ziemā reizēm gadās, ka jābrauc uz notikuma vietu, bet ugunsdzēsēju autokāpnes ir par daudz sasalušas. Jāpaiet krietnam laikam, lai braucamo iedarbinātu.
Glābēji ierastos par vēlu
Autokāpnes ir 30 metru garas un iztaisnotas sniedzas līdz nama devītajam stāvam. VUGD Aizkraukles brigāde veica eksperimentu, kad ārā bija apmēram mīnus 10 grādu. Lai mašīna ar autokāpnēm varētu izbraukt uz notikuma vietu, tā bija jāsilda aptuveni trīs minūtes, bet kāpņu sagatavošana aizņēma sešas minūtes. Autokāpņu bāzes mašīna uz notikuma vietu brauc ar ātrumu 60 kilometru stundā, bet nekad nevar paredzēt, kāda būs satiksme. Turklāt pie degošās ēkas jānostājas precīzi vajadzīgajā vietā, lai autokāpnes varētu izsliet. Ziemā operatīvi darboties traucē sniega kupenas, pie mājām zem logiem novietotās automašīnas, vasarā — ierīkotās puķudobes. Ja ugunsgrēks izceltos kādā no Jaunceltnes ielas deviņstāvu namiem un cilvēkiem no ēkas augšējo stāvu dzīvokļiem kāpnes būtu vienīgā iespēja izglābties, ugunsdzēsēji ar autokāpnēm tur ierastos tikai pēc divdesmit minūtēm.
Drošības paraugdemonstrējums
Aizkraukliete Aina Upīte mitinās sestā stāva divistabu dzīvoklī vienā no deviņstāvu namiem Jaunceltnes ielā. Viņas lodžijā ir ugunsdzēsēju kāpnes, pa kurām ugunsgrēka gadījumā var uzkāpt septītajā stāvā, grīdā lūka, pa kuru var norāpties piektajā stāvā, arī starpsiena uz kaimiņu lodžiju nav aizmūrēta. Ainas kundze stāsta: “Redzu, kā kaimiņi nozāģē ugunsdzēsēju kāpnes vai aizmetina evakuācijas lūkas lodžijās. Cilvēki tā rīkojas, jo baidās, ka no kaimiņu dzīvokļiem zagļi varētu tikt viņu miteklī. Man ar kaimiņiem ir paveicies, tāpēc tas nesagādā raizes. Reiz lodžijā karināju veļu, un no caurvēja aizcirtās durvis. Labi, ka man starpsiena ar blakusdzīvokli nav aizmūrēta, tāpēc izdevās sasaukt kaimiņus, kuri no iekšpuses man atvēra lodžijas durvis. Ir bijuši gadījumi, kad kaimiņu puika netiek istabā, jo aizmirsis atslēgu, tad viņš caur manu lodžiju pārkāpj savējā.” Ainas kundzei vasarā patīk lodžijā apsēsties krēslā un malkot kafiju. Tādās reizēs viņa iedomājoties par ugunsdzēsēju kāpnēm, kuras bojā kopskatu, to vietā varētu novietot mazu galdiņu. “Bet drošība ir pirmajā vietā,” spriež Aina Upīte.
