Vakar Rīgā notikušajā sabiedriskajā diskusijā par valsts valodas zināšanām piedalījās dažādi valodas speciālisti un vairākums latviešu valodas skolotāju.
Vakar Rīgā notikušajā sabiedriskajā diskusijā par valsts valodas zināšanām piedalījās dažādi valodas speciālisti un vairākums latviešu valodas skolotāju. Diskusijas dalībnieki pievienojās Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja Andreja Veisberga viedoklim, kurš atzina, ka pēdējos gados valsts valodas zināšanu līmenis strauji pazeminās, īpaši skolēniem un studentiem.
Izglītības satura un eksaminācijas centra latviešu valodas speciālisti sarūgtināti, ka jau otro gadu vidusskolēni kārto centralizēto eksāmenu latviešu valodā domraksta vietā, taču tā vidējais sekmības rādītājs ir tikai 42 procenti. Augstāko vērtējumu eksāmenā guvuši tikai apmēram 500 skolēnu visā Latvijā, taču arī šie skolēni pareizi izpildījuši tikai 77 procentus eksāmena uzdevumu. Latviešu valodas slikto apguvi rāda arī studentu vājās valodas zināšanas un pat doktora disertāciju kvalitāte. Latviešu valodas speciālisti uzskata, ka valodas mācīšanas galvenā problēma ir vienotas metodikas trūkums. Lai arī ir izdoti vairāki mācību materiālu komplekti, katram no tiem daudz nepilnību, kuras neveicina labu latviešu valodas apguvi.
Par šo tēmu nav vajadzīgi nekādi zinātniski pamatoti pētījumi — ar latviešu valodas nezināšanu, izkropļojumiem, aizgūtiem no citām valodām, un dažādiem “jauninājumiem” mēs saskaramies ik dienu vai katrā iestādē, skolā, uz ielas, veikalos — visur, kur cilvēki sarunājas.
Sākumu meklēsim ģimenē. Ja vecāki, latvieši, sarunvalodā joprojām lieto vārdus “vot”, “davai” un tamlīdzīgus, tad nebrīnīsimies, ja šādi runā arī bērni. Un ko mēs dzirdam televīzijā? Cik absurdi dažkārt ir krievu un citu valodu vārdu tulkojumi latviski!
Daudzu skolēnu valodas vārdu krājums ir ļoti nabadzīgs. Tas tāpēc, ka tagad bērni maz lasa grāmatas, bet gandrīz visu brīvo laiku un pat nakts stundas pavada pie datora. Ar to taču sarunāties nevar… Lasot bērnu darbus, skolotāji kā Donkihots ar vējdzirnavām gadiem ilgi veltīgi “cīnās” ar stila kļūdām un krievu valodas ietekmi. Un kur tad vēl tā saucamie “štampi”! Tos mēs ļoti plašā diapazonā varam dzirdēt pat no Saeimas tribīnes.
Valoda, valodiņa… Tā joprojām tīra kā avota ūdens skan tikai mūsu tautasdziesmās. Veldzējot dvēseli un bagātinot savu latviešu valodu, kamēr nav jaunu mācību metožu, lasīsim tās!
