Aizkraukles novada dome izskatīja Valta Ratkeviča iesniegumu iznomāt trīs hektārus zemes sporta aktivitāšu attīstīšanai un atbalstīja viņa ieceri.
Aizkraukles novada dome izskatīja Valta Ratkeviča iesniegumu iznomāt trīs hektārus zemes sporta aktivitāšu attīstīšanai un atbalstīja viņa ieceri.
Pirms daudziem gadiem Aizkrauklē, Daugavas kreisajā krastā, vasarnīcu apkaimē, hidroelektrostacijas darbinieki ierīkoja apgaismotu kalnu slēpošanas trasi ar pacēlāju. Trasi veidot palīdzēja arī citas toreiz pilsētā darbojošās iestādes. Zemes gabalu aptuveni triju hektāru platībā, kur ir šī trase, nu Aizkraukles novada dome nolēmusi iznomāt Ratkeviča kungam, kuram Ogres rajona Birzgales pagastā pieder atpūtas komplekss “Zaķi”.
Lēmums bija, līguma nebija
Pirmo reizi šo zemes gabalu dome piekrita iznomāt jau 2002. gada janvārī. Toreiz trases apsaimniekošanu un labiekārtošanu vēlējās uzņemties skrīverietis Kaspars Celmiņš, kurš nodarbojās ar kalnu slēpošanu. Taču aizkrauklietis Laimonis Tomaševskis iebilda un kā viens no trases veidotājiem pats vēlējās uzņemties apsaimniekot trasi. Lai neizceltos konflikts, Kaspars Celmiņš no trases nomas atteicās, bet dome savu lēmumu mainīja un nolēma zemi iznomāt Tomaševska kungam.
“Staburags” domē noskaidroja, ka, lai arī šāds lēmums toreiz bija pieņemts, trase tomēr juridiski nevienam nav bijusi iznomāta. Pēc lēmuma pieņemšanas nomas līgums tā arī netika noslēgts. Pašvaldība vēlāk šo zemes gabalu zemesgrāmatā ierakstīja uz sava vārda un meklēja uzņēmīgu cilvēku, kurš būtu ar mieru trasi atjaunot.
Traucē Daugavas tuvums
Domes sēdē, kurā izskatīja šo jautājumu, bija ieradies arī Valts Ratkevičs, lai deputātiem izklāstītu savas ieceres. “Aizkrauklē ir kalns, taču nav slēpošanas trases, bet tas ir labojams, jo reiz tā ir bijusi un trasi var atjaunot. Protams, tas nebūs Eiropas līmeņa kalns vai trase, kur rīkot augsta ranga sacensības, taču pilsētnieku vajadzībām tā būtu piemērota. Kalnu slēpošanas faniem no tuvākās apkārtnes nekur tālu nebūtu jābrauc. Taču, ja šo ieceri izdosies realizēt, kalnu slēpotājiem varētu atklāt tikai nākamajā sezonā,” stāsta Ratkeviča kungs.
Kalns ir ziemeļu nogāzē, un tas ir pozitīvi, taču traucē Daugavas tuvums. Tāpat, lai darbinātu mākslīgā sniega pūtēju, jāizrok dīķis ūdens piegādei, jāizveido automašīnu stāvvieta un jābūvē namiņš cilvēkam, kurš kalnā strādās. Deputāti pret to neiebilda, taču ieceres jāsaskaņo ar hidroelektrostacijas vadību.
Augstāks nekā Ventspilī
Ratkeviča kungs stāstīja, ka šoziem bijis Ventspilī apskatīt mākslīgi uzbūvēto kalnu slēpošanas trasi. Tā vairāk piemērota amatieriem, bet kalns Aizkrauklē ir par 20 metriem augstāks un ar stāvāku nogāzi. Lai arī Ratkeviča kunga uzņēmums darbojas atpūtas un izklaides biznesā, kalnu slēpošanas trases izveide viņam būs kas jauns. Tāpēc vispirms jāveic šīs ieceres ekonomiskais aprēķins, tad vasarā jāiztīra nogāze, jāierīko komunikācijas un pacēlājs.
Domes deputāts Ēriks Vizulis atzina, ka pilsētniekiem aktīvās atpūtas veicināšanai šāda vieta būtu ļoti vajadzīga. Aizkraukles rajonā jau darbojas divas kalnu slēpošanas vietas — Cigoriņkalnā un “Mežezerā”, taču šī trase pilsētniekiem būtu daudz tuvāk.
Pirms trijiem gadiem par stīvēšanos ap kalna nomu “Staburags” rakstīja: “Kamēr par trasi neviens neinteresējās, bija miers. Tiklīdz kāds vēlējās uzņemties juridisku atbildību par šo projektu, cits atcerējās, ka ir viens no trases veidotājiem un arī vēlas to nomāt.” Cerams, šoreiz lietas uz priekšu virzīsies citādi un zemes noma nepaliks tikai formāls domes lēmums, bet pēc gada aizkrauklieši tiešām varēs uz slēpēm laisties paši no sava kalna.
