Jau kādu laiku upes un ezerus sedz ledus kārta, tāpēc “Staburags” devās noskaidrot, kā šoziem veicas zemledus makšķerniekiem.
Jau kādu laiku upes un ezerus sedz ledus kārta, tāpēc “Staburags” devās noskaidrot, kā šoziem veicas zemledus makšķerniekiem. Kādā Dienvidsusējas līkumā, iepretim Sproģu pamatskolai, ar ledus urbjiem un makšķerītēm sparīgi rīkojās vairāki vīri. Arī zalvēnietis Jānis Ķibilds.
Uz jautājumu “Kā tad šodien ķeras?” vīri atbildēja visai izvairīgi, sakot, ka nemaz tik labi neesot. Pirms pāris dienām gan vilktas skaistas raudas un asari.
— Šajā līkumā ir ļoti dziļš, tāpēc te vienmēr pulcējas daudz zivju, — saka Jānis Ķibilds, kurš, kā pats apgalvo, esot attāls radinieks televīzijas spēles “Gribi būt miljonārs?” vadītājam Mārtiņam Ķibildam. — Tas, ķeras vai ne, atkarīgs no daudziem bieži vien grūti izskaidrojamiem apstākļiem. Lūk, pirms pāris dienām varēja vienu pēc otras vilkt 150 līdz 200 gramu smagas raudiņas. Tagad gandrīz nekā. Iespējams, vainīgs austrumu vējš. Varbūt neķeras tāpēc, ka diena pārāk apmākusies. Arī makšķerniekiem domātā kalendāra prognozes visbiežāk ir kļūdainas.
Taču cerība noķert kādu zivi pievelk kā magnēts.
Ķibilda kungs atzīst, ka nekad nesteidz bļitkot uz pirmā ledus. Uz upi nāk tikai tad, kad ledus ir vairāk nekā desmit centimetru biezs.
— Nav nekāda lielā māka ielūzt, — viņš saka. — Labāk nogaidīt, un tad cope nebeidzas ar nepatīkamu peldi. Īpaši jāuzmanās vietās, kur netālu ir vaļēja ūdens lāsmeņi. Zivju katru gadu paliek mazāk. Varbūt tāpēc, ka uz upes uzceltas vairākas hidroelektrostacijas un vairs nenotiek zivju migrācija. Īpaši maz ir lielo zivju.
Ziemas cope Ķibilda kungam patīk labāk nekā makšķerēšana vasarā. Ziemā zivis koncentrējas vienuviet, tāpēc iespēja gūt labu lomu ir lielāka.
— Protams, makšķerēju arī vasarā, — saka Jānis Ķibilds. — Spiningoju un pavasaros, peldinot maijvaboles, ķeru ālantus. Lielākā zivs, kādu esmu noķēris, ir 2,5 kilogramus smaga līdaka. Šo zivi izvilku ziemā pirms vairākiem gadiem.
