Valles pagasta “Druvās” saimnieko SIA “Daudza”. Uzņēmuma īpašnieki Aiva un Arnis Zirnīši audzē cūkas. Uzņēmums dibināts nesen, taču ar cūkkopību īpašnieki nodarbojas jau daudzus gadus — strādājuši citiem saimniekiem.
Valles pagasta “Druvās” saimnieko SIA “Daudza”. Uzņēmuma īpašnieki Aiva un Arnis Zirnīši audzē cūkas. Uzņēmums dibināts nesen, taču ar cūkkopību īpašnieki nodarbojas jau daudzus gadus — strādājuši citiem saimniekiem.
— Kūtis, kurās šobrīd saimniekojam, savlaik piederēja citam īpašniekam, — saka Aiva Zirnīte. — Mēs pie viņa strādājām. Taču bijušais īpašnieks vairs nevēlējās nodarboties ar šo biznesu. Mums draudēja bezdarbnieku nākotne, tāpēc nolēmām izveidot savu uzņēmumu. SIA “Daudza” nodibinājām pagājušā gada 8. oktobrī.
Uzņēmuma pamatnodarbošanās ir gaļas audzēšana. Taču daudz darba jāiegulda arī ganāmpulka atjaunošanā. Ir 30 “Landras” šķirnes sivēnmāšu, taču audzēšanai domātos sivēnus iegūst, sivēnmātes lecinot ar kuili, kurš pats ir “Landras” un “Pjetren” šķirņu krustojums.
Izaudzētās cūkas nodod zemnieku saimniecībai “Lielcerītes” no Bauskas rajona un gaļas pārstrādes uzņēmumam “Nākotne” no Dobeles.
— Ar šiem uzņēmumiem mums izveidojusies ļoti laba sadarbība, un arī norēķinus tie nekavē, — saka Zirnītes kundze.
Zirnīši nopirkuši arī paši savu kombinētās lopbarības rūpnīcu.
— Mums ir Austrijas kompānijā “Gruber” ražota kombinētās lopbarības rūpnīca, — saka Aiva Zirnīte. — Šāda iekārta Latvijā mums ir pirmajiem. Tās jauda ir tonna barības stundā. Pērkam graudus un piedevas. Tā varam būt pārliecināti, ka cūkas vienmēr saņems kvalitatīvu un katram vecumam piemērotu barību.
Iekārtas gan izmaksāja 10000 latu, taču iegūtās barības pašizmaksa ir zemāka, nekā pērkot no lielražotājiem. Graudus pērkam no vietējiem zemniekiem, kā arī no graudaudzētājiem citos rajonos.
Vaicāta, kā organizēta lopu pārraudzība un vai uzņēmums izmanto Eiropas Savienības subsīdijas, Zirnītes kundze saka, ka ganāmpulka pārraudzību viņa veic pati, savukārt veterināro palīdzību sniedz vietējā veterinārārste Inta Romanova.
— Esam iemācījušies visus nepieciešamos mikroelementus pievienot dzīvnieku barībai, — saka Aiva Zirnīte. — Piemēram, sivēniem tikko pēc dzimšanas nepieciešams selēns un dzelzs. Varētu tos injicēt, taču tas ir mokoši dzīvniekam un rada neērtības pašiem. Turklāt vieta, kur iepotēts, var sastrutot un ietekmēt gaļas kvalitāti. Tāpēc sivēnmātēm zīdīšanas laikā dodam barību ar paaugstinātu selēna saturu. Ar pienu šo mikroelementu saņem arī sivēni. Ar barību var iedot visu nepieciešamo. Tāpēc cūkas ir veselīgas un ātri aug. Līdzīga prakse ir gandrīz visos uzņēmumos, kur liels ražošanas apjoms.
Eiropas Savienības maksājumus uzņēmums nesaņem. Zirnītes kundze aprēķinājusi, ka izdevumi visu formalitāšu kārtošanai ir lielāki nekā pēc tam saņemtās subsīdijas. Visvairāk saimnieki žēlojas, ka bieži vien pietrūkst informācijas par jaunāko cūkkopības nozarē. Arī informācija par izmaiņām likumdošanā un citiem svarīgiem notikumiem līdz lauciniekiem nonāk novēloti.
