Esmu pensionāre, jau pavadīti daudzi rudeņi, bet tādu kā šogad — neatceros. Tik skaists, tik dāsns dabas veltēm, ka nenopriecāties.
Esmu pensionāre, jau pavadīti daudzi rudeņi, bet tādu kā šogad — neatceros.
Tik skaists, tik dāsns dabas veltēm, ka nenopriecāties. Man ļoti patīk puķes. Tās zied manā dārziņā no agra pavasara līdz vēlam rudenim, ieskaitot ziedu karalienes — dālijas. Tām pievienojušās arī dažādu krāsu eņģeļtaures, kas ar savu smaržu rudens vakaros piepilda visu pagalmu.
Katru rītu, izejot laukā, nevarēju nopriecāties par skaistajiem bērziem, sārtajām kļavām, pīlādžu kokiem…
Bija laiks, kad uzskatīju, ka cilvēks var būt laimīgs tikai jaunībā, taču tagad šo to savās domās gribētos mainīt. Arī mūsu vecumā ir brīži, kad var justies tik labi, ka labāku neko nevar vēlēties.
Visu mūžu man ir paticis ogot, sēņot, jo visa bērnība pagāja, dzīvojot liela meža malā.
Pastāstīšu, ko piedzīvoju šoruden. Kādu dienu sens paziņa uzaicināja uz purvu Lobes ezera krastā — dzērvenēs. Es savukārt vēl paņēmu līdzi pāris draudzeņu, lai būtu interesantāk. Mašīnu novietoja uzkalniņā, un pēc metriem piecdesmit sākās purvājs. Rudenīgā saule spīdēja pār mums un purvu.
Un tad tik sākām strādāt. Kaut kur tālumā bija dzirdamas dzērvju klaigas. Apmēram pēc trijām stundām man jau bija 13 litru ogu. Tad atpakaļceļš mašīnā atpūšoties. Kad pārbraucām mājās, sazvanījāmies — cik kura salasījusi. Tas ir prieks ilgākam laikam, prieks par ogošanu un prieks par varēšanu. Uz galda stāv trauciņš ar dzērvenēm — dabīgiem vitamīniem, un katru reizi, kad paņemu pa odziņai, atceros šo brīnišķīgo ekskursiju.
Vēlu jums visiem laimīgu Jauno gadu, veselību, izturību, bet visam pāri — mīlestību.
Marta no Skrīveriem
