Desmit jauniešu no Aizkraukles rajona novembrī piedalījās projektā Spānijas pilsētā Ueskā Pirenejos kopā ar spāņu, krievu un baltkrievu vienaudžiem. Projektu finansēja no Eiropas Komisijas programmas “Jaunatne”.
Desmit jauniešu no Aizkraukles rajona novembrī piedalījās projektā Spānijas pilsētā Ueskā Pirenejos kopā ar spāņu, krievu un baltkrievu vienaudžiem. Projektu finansēja no Eiropas Komisijas programmas “Jaunatne”.
Aizkraukles bērnu un jauniešu centrs izstrādāja projektu “Consumerism Responsible” sadarbībā ar organizāciju no Spānijas “Gabardiela Juvenils”. Tās prezidents Elojs Bailo Fontanss septiņus mēnešus strādāja Aizkraukles rajona bērnunamā “Dzeguzīte”.
Baltkrieviem visgrūtāk
Jau tad radās doma kopā ar Aizkraukles bērnu un jauniešu centru izstrādāt projektu, lai jaunieši varētu satikties Spānijā, iepazīt tās kultūru, tradīcijas, dabu un runāt par problēmām, kuras nodarbina jauniešus visās valstīs. Atrast domubiedrus Krievijā un Baltkrievijā palīdzēja jauniete no sabiedriskās organizācijas “JES” Inese Loce. Baltkrieviem lielākie uztraukumi radās vīzu dēļ, jo laist jauniešus uz revolucionārām tradīcijām bagāto Spāniju Baltkrievijas valdība nevēlējās. Pēdējā dienā pirms izlidošanas viņi saņēma vīzas Maskavā. Baltkrievi, kuri piedalās projektā, ir žurnālisti. Viņi savā valstī izdod nereģistrētu žurnālu jauniešiem baltkrievu valodā. To nevar reģistrēt tāpēc, ka tas ir tieši šajā valodā, un Baltkrievijā to uzskata par pārkāpumu.
Visiem brīvpusdienas
Pirms braukšanas uz Spāniju bukletos lasījām, ka pilsēta, kurā būsim, ir “ļoti maza” — tikai 40 000 iedzīvotāju. Spānijai ar 60 miljoniem iedzīvotāju tas tiešām nav daudz, bet latviešiem tā nešķiet. Skola, kuras internātā mēs dzīvojām, bija milzīga, kaut gan tajā mācās tikai 1000 vidusskolēnu. Tās galvenā ēka celta piramīdas veidā, un tajā ir liela zāle, kurā var skatīties kino, teātra izrādes, skolā ir āra baseins, liela sporta halle. Visiem skolēniem Spānijā ir brīvpusdienas neatkarīgi no vecāku maka biezuma.
Skolotāji Spānijā par slodzi saņem 2000 eiro mēnesī, un viņu profesija ir ļoti prestiža. Skolotājiem ir palīgi, kuri atbild par tehnisko nodrošinājumu — kodoskopiem, videoprojektoriem, datoriem.
Ļoti daudz skolēnu dzīvo internātā, jo izbraukāt no tālajiem Pireneju ciematiem, īpaši ziemā, nav iespējams.
Pireneju priekškalnēs ir tikai akmeņi un smiltis, pa kādam retam kociņam. Kaut kas ļoti līdzīgs tuksnesim.
Domē pārbauda somas
Ueskā devāmies uz katedrāli, kuras altāris ir 10 metru augsts un izkalts marmorā. Pilsētas domē pārbaudīja mūsu somas, līdzīgi kā lidostā. Tā katru rītu pārbaudot arī visus darbiniekus.
Pilsētas mēra krēslā drīkstēja apsēsties viens no grupas, un tas bija Aigars Paulis. Nez ko teiktu Plūmes kungs, ja kāds gribētu pasēdēt viņa krēslā? Pilsētas “galvas” kabinetu rotā 8×10 metru liela glezna, kurā attēlots, kā Aragonas (apgabals Spānijā) karalis izrēķinās ar saviem nelabvēļiem… nocērtot viņiem galvas. Skats šaušalīgs — 20 asiņainu galvu. Šajā vietā tiekot salaulāti pilsētas iedzīvotāji. Mūsu izpratnē laulībām šī vieta nav piemērota… Fotografēt, paldies dievam, bija kategoriski aizliegts.
Vakarā devāmies uz jauniešu centru, līdzīgu Aizkraukles bērnu un jauniešu centram. Brīvdienās tas ir atvērts līdz pulksten 1 naktī. Jaunieši spēlē galda spēles, dejo, breiko, žonglē, zīmē, gatavo nozīmītes. Ieejas maksas centrā nav, un tajā strādā četri darbinieki. Centrs ir ļoti liels — kā Aizkraukles pilsētas kultūras nams.
Streiks Zuerā
Spānijā guvām iedvesmu cīnīties par savām tiesībām dažādos veidos. Arī streikojot kopā ar Spānijas zemniekiem, kuri ar traktoriem veselu nedēļu bloķēja šoseju Zuerā, protestējot pret augstajām degvielas cenām. Sākām domāt, ka mēs, latvieši, esam pārāk mierīgi un spējam tikai vaimanāt.
Streiks bija labi organizēts, taču uz sašutušo autobraucēju lamāšanos neviens nereaģēja.
Arī mēs saņēmām cepurītes, vestes. Spāņi ir ļoti viesmīlīgi, cienāja mūs ar salātiem, kafiju un tēju. Jutāmies kā varoņi!
Karo tikai naftas dēļ
Projektā piedalījās arī Ivans, cīnītājs par cilvēktiesībām no Kolumbijas. Viņš rādīja mums filmu par šo skaisto Dienvidamerikas pērli, kura ir viena no bagātākajām valstīm pasaulē, jo tajā ir milzīgas naftas atradnes, zelts. Tas viss pieder amerikāņu kompānijām, bet vietējie iedzīvotāji dzīvo kā geto, ko apsargā ASV karaspēks. Jau 10 gadu valstī karo naftas dēļ.
Pēdējos desmit gadus pasaulē karo tikai naftas dēļ — Čečenijā, Irākā. Jauniešiem jābūt izglītotiem, lai saprastu Latvijā un pasaulē notiekošo. Lai mums neviens nevarētu iestāstīt, ka tautas nogalina un apspiež demokrātijas vārdā.
Spānija pārsteidz ar aukstumu
Lielākā pilsēta Pireneju kalnos ir Haka ar 10 000 iedzīvotāju. Pilsēta sagaidīja mūs ar aukstumu un sniegu. Sniga tik ļoti, ka netikām uz klosteri, kurā dzīvojuši mūki, jo serpentīnveidīgajos ceļos piedzīvojām pat avārijas situāciju. Hakā bijusi pirmā kristiešu baznīca. Visa Spānija bija musulmaņu jūgā, bet vienīgi šī mazā pilsētiņa kalnos paglābās no uzbrucējiem.
Stindzinošs vējš mūs sagaidīja arī Loarres pilī. Lai gan pilij ir trīs metrus biezas sienas, tās mūs nepasargāja no aukstuma. Brīnījāmies — braucām taču uz Spāniju, bet salstam! Pils celta 11. gadsimtā, lai aizsargātos no musulmaņu uzbrukumiem, bet pēc gadsimta viņi šo pili tomēr iekaroja. Kad 15. gadsimtā pili atbrīvoja, tajā vēlējās dzīvot tikai mūki.
Pamanījāmies vienā kapelā arī uzdziedāt, un akustika bija fantastiska.
Runājošā torte
Barselona ir viena no skaistākajām pilsētām pasaulē. Visi to sauc par Vidusjūras pērli. Mūs sagaidīja Sonja Garsija Gutjereza, kura arī deviņus mēnešus brīvprātīgi strādāja “Dzeguzītē”. Viesmīlību, ar kādu mūs uzņēma viņas ģimene, grūti aprakstīt.
Vispirms devāmies apskatīt slaveno Gaudi katedrāli — Sagrada Familia, kura neatstāj vienaldzīgu nevienu. Tā ir grandiozākā celtne, kādu jebkad nācies redzēt. Akmenī izkaltie augļi, putni un cilvēki izskatās kā īsti.
Slavenajā Rambles gājēju ielā var satikt gan Čegevaru, gan runājošu torti un nofotografēties ar sievieti divu metru diametrā. Par to gan jāmaksā. Kad mēģināju nofotografēt Čegevaru, viņš demonstratīvi aizgriezās un rādīja, ka ir ļoti dusmīgs. Bizness ir ienesīgs, un vajadzīga tikai izdoma!
***
Pēc desmit dienām kontrastiem bagātajā Spānijā bija skumji šķirties no šīs valsts, kur mums palika daudz draugu. Nākamo projektu nolēmām rakstīt ar mērķi tikties Latvijā. Tā nosaukums varētu būt “Draugi satiekas Daugavas krastā”.
