Tā kā rakstam “Veļasmašīnas “nodoklis” Jaunjelgavā” internetā nav paredzēti komentāri, rakstu vēstuli.
Tā kā rakstam “Veļasmašīnas “nodoklis” Jaunjelgavā” internetā nav paredzēti komentāri, rakstu vēstuli. Pati gan neesmu jaunjelgaviete, taču biju šokā par pašvaldības uzņēmuma darbinieku stulbumu (citādi es to nevaru nosaukt). Vai kāds no viņiem ir izmērījis, cik ūdens reāli patērē veļasmašīna vienā mazgāšanas reizē? Šķiet, ka viņi paši drēbes mazgā ar rokām un automātiskā veļasmašīna ir tāls, nepiepildāms sapnis. Kā gan citādi lai izskaidro tādu aprobežotību (bet varbūt tā tomēr ir bezkaunība)? Acīmredzot tās ūdens patēriņa normas rakstītas laikā, kad “veļasautomāts”bija ekskluzīva un vienkāršam cilvēkam nepieejama prece un nevienam nebija ne mazākās nojausmas, cik ūdens tērē tāds agregāts. Intereses vadīta, esmu izmērījusi — tas tērē 20 — 30 litru vienā mazgāšanas reizē atkarībā no darbības režīma. Jaunjelgavieši laikam to vien dara, kā augām dienām mazgā veļu. Vajag vai nevajag, jo kā gan citādi lai izlieto atvēlēto 90 litru vienā dienā, pie tam katru dienu. Arī trauku mazgājamā mašīna man ir. Tā ūdeni tērē tik maz, ka tiem, kam tāda ir, maksa par ūdeni būtu jāsamazina, nevis jāpaaugstina. Mašīnā var salikt krietni daudz trauku, un biežāk kā reizi dienā tā jāizmanto tikai pēc lielākām viesībām. Vienas “porcijas” nomazgāšanai trauku mazgājamā mašīna patērē apmēram 3 — 4 litrus ūdens. Mazgājot ar rokām, tādam trauku daudzumam būtu jātērē daudz vairāk ūdens, pat ja to dara bļodā, nevis zem tekoša ūdens.
