Nesen man kāds paziņa jautāja, kur atrodam cilvēkus, par kuriem rakstīt, un vai tiešām jau neesam aprakstījuši visus rajonā dzīvojošos ļaudis.
Nesen man kāds paziņa jautāja, kur atrodam cilvēkus, par kuriem rakstīt, un vai tiešām jau neesam aprakstījuši visus rajonā dzīvojošos ļaudis.
Visus? Kur nu! Aizkraukles rajonā ir 40 tūkstošu iedzīvotāju, pāris tūkstošu zemnieku saimniecību, bet es gadā esmu viesojusies tikai 45 lauku sētās. Vai tas ir daudz? Nē, darba mums pietiks vēl ilgi.
Cilvēki lielākoties atnāk paši. Viņi neienāk redakcijā un nesaka — uzrakstiet par mani avīzē. Šī atnākšana notiek pastarpināti, vajag tikai “rakt”. Aktīvi dzīvojot līdzi notikumiem uzticētajā nozarē, piemēram, lauksaimniecībā, katru dienu uzzinu par cilvēkiem, kuri paveikuši kaut ko labu un ievērojamu. Labo var redzēt it visur — ik nedēļu braucot uz pagastiem, ejot uz tirgu, lasot paziņojumus informācijas stendos un preču etiķetes, apmeklējot dažādus pasākumus. Jo vairāk esi cilvēkos, jo vairāk par viņiem un viņu veikumu uzzini.
Gadījies, ka raksta varoņus atrodam ar mūsu pašu avīzē publicēto sludinājumu palīdzību, sarunājoties ar tirgotājiem. Bebros esmu apstājusies ceļmalā, lai atrastu liela ganāmpulka, bet Vietalvā — skaistas sētas īpašnieku. Lai nokļūtu pie mūsu rakstu varoņiem, esam braukuši pa neizbrienamiem dubļiem. Daudzeses mežā kolēģis reiz gāja mašīnai pa priekšu un ar koku mērīja peļķes dziļumu, lai saprastu, vai mašīna tur vispār var izbraukt. Mazzalvē esam bijuši kilometriem dziļi mežā, lai pārliecinātos, vai tur tiešām dzīvo cilvēki?
Ikviens cilvēks, kurš kopj savu zemi, rūpējas par ģimeni, godā citus un darbojas sabiedrības labā, ir tā vērts, lai par viņa darbu vēstītu citiem. Tāpēc ir skumji uzklausīt atteikumu, taču visvairāk sāp sirds, ja atteikuma iemesls ir kaimiņu un citu pagasta ļaužu skaudība. Ar to šogad saskāros ne reizi vien, un visa pamatā ir nauda.
Kāds saimnieks, kura pagalmā ir dekoratīvie putni, atteica interviju tikai tāpēc, ka viņa kaimiņi skaudīgi pārmeta — bērniem nav ko ēst, bet šie pāvus audzē. Diemžēl ir cilvēki, kuri par citiem visu zina labāk.
Pagājušajā gadā lauku cilvēki, kuri domā par nākotni, savas saimniecības attīstību un ģimenes labklājību, pieteicās dažādos projektos un ieguva finansējumu ieceru īstenošanai. No tā ieguva ne tikai šis viens saimnieks, bet arī viss pagasts kopumā. Taču, izrādās, daudziem tas ir nevis pamudinājums kaut ko darīt un sasniegt pašiem, bet gan iemesls aprunāšanai un naudas skaitīšanai svešā makā.
Latvijai piecu gadu laikā būs iespējams iegūt piecus miljardus latu no Eiropas Savienības. Gribu visiem novēlēt izmantot pašiem ikvienu iespēju. Domājiet vispirms par sevi, par to, kā padarīt labāku savu dzīvi, nevis skaudiet kaimiņu!
