Kad es rīkoju kādu pasākumu, vienmēr visu kārtīgi izplānoju.
Kad es rīkoju kādu pasākumu, vienmēr visu kārtīgi izplānoju. Tā kā Ziemassvētku vakarā viesos pieteicās nākt Rozālija ar savu Fredi (laikam mājās negrib gatavot), pievērsos pārsvarā ēdienkartei. No tradīcijām nedomāju atteikties, bet dažus jauninājumus tomēr ieviesu, piemēram, kāpēc galdā jābūt deviņiem ēdieniem? Man galdā būs deviņi produkti: zirņi, piparkūkas, maize, aukstā gaļa, mandarīni un salāti, kuru sastāvā būs Ķīnas kāposts, ķimenes, tomāts un kukurūza. Visi ēdieni būs ar normu, jo dietologi taču brīdina, ka pārēšanās svētkos var slikti beigties. Zirņus katrs varēs ēst tikai vienu sauju, klāt nekāda speķa nebūs, jo cilvēkiem pusmūžā tas ir kaitīgs. Arī maizi nevarēs ēst, cik grib, es to pasniegšu, kā redzēju kādā latviskā krogā Rīgā — viens kumosiņš ievīstīts linu lupatiņā. Auksto gaļu gan varēs ēst daudz — nopirku divus kilogramus. Katram paredzētas trīs karotes salātu.
Svētku kulminācija būs mežā. Rozālija noteikti būs šokā, bet man no pagājušā gada rūgta pieredze — viss paklājs nopilēja ar sveču taukiem. Līdz mežam brauksim ar mašīnu, pēc tam būs apmēram puskilometru tāls gājiens līdz eglei. Varu iedomāties, kā Rozālija mīcīsies ar saviem augstpapēžu zābakiem, bet svētki paliek svētki. Tie nav tikai prieki, bet arī mokas.
Izabella
