Neretiešu Valentīnas un Jāņa Plusniņu ģimenē Ziemassvētku vakars jau vairākus gadus tradicionāli pienāk ar tēva Jāņa gatavotu karpu un kopīgi ceptu piparkūku smaržu.
Neretiešu Valentīnas un Jāņa Plusniņu ģimenē Ziemassvētku vakars jau vairākus gadus tradicionāli pienāk ar tēva Jāņa gatavotu karpu un kopīgi ceptu piparkūku smaržu. Šovakar laiks rit lēnāk kā parasti, un ģimene pēc dievkalpojuma apmeklējuma nesteidzīgi bauda kopābūšanas prieku.
Tumsā saskata gaismu
Ģimenē aug trīs dēli — piecpadsmitgadīgais Jānis, vienpadsmitgadīgais Dāvis un četrgadīgais Kārlis. Valentīna uzskata, ka ģimene var izvēlēties, kā pavadīt Ziemassvētku vakaru — iet ķekatās, apmeklēt baznīcu, braukt uz mežu vai priecāties kuplā radu un draugu lokā. Plusniņu ģimene Ziemassvētku vakarā parasti dodas uz baznīcu, noklausās dievkalpojumu, bet, atgriežoties mājās, zem eglītes viņus jau gaida rūķīša sarūpētās dāvanas. Pēc svētku maltītes sākas dzejoļu skandēšana, dāvanu dalīšana un rotaļās iešana. “Mēs šo laiku izjūtam kā Kristus dzimšanas dienu, tāpēc vakaru pavadām klusi ģimenes lokā. Aizdomājamies par to, kāpēc gada tumšākajā laikā ir visgaišākie svētki, kuri cilvēkiem tik daudz nozīmē. Iespējams, tā ir likumsakarība, lai kliedētu tumsu visapkārt,” spriež Valentīna.
Vajadzību rekordists
Par svētkiem ģimenē pirmie sāk domāt vecākie dēli — Jānis un Dāvis. Zēni jau laikus raksta vēstules Ziemassvētku vecītim ar vēlamo dāvanu sarakstu. Tikai pastarītis Kārlis vēl tic, ka vecītis labāk zina, kas jānes, un dāvanu izvēlē puika nav īpaši izvēlīgs. Jānis vēlas jaunu riteni, bet ar vecākiem jau sarunāts, ka to rūķis varēs atnest tikai vasaras saulgriežos. Šogad ģimenes rekordu ar savu garo dāvanu sarakstu — tas stiepies uz zīmēšanas lapas abām pusēm — sasniedza Dāvis. Vēstulē puisis lūdz atnest arī jaunas slēpes, sniegadēli un slidas. “Kopīgi pārlasījām Dāvja dāvanu sarakstu, tad skaidroju, ka visas dāvanas nav iespējams saņemt. Teicu, ka citu dāvanām zem eglītes vairs nebūs vietas. Liku pārrakstīt, atstājot sarakstā tikai tās dāvanas, kuras tiešām ir vajadzīgas. Otrais Dāvja dāvanu saraksts bija jau uz vienas lappuses,” stāsta Valentīna.
Ar mammas cenzūru
Lai Ziemassvētku rītā nebūtu jāuztraucas, kur mežā atrast īsto eglīti, šogad ģimene jau divas nedēļas pirms svētkiem aizbrauca uz mežu. Bija auksti, sals pamatīgi nosaldēja, taču Plusniņu ģimene noskatīja to, kuru vest mājās un rotāt. Mazais Kārlis joprojām priecājas par mežā redzētajām sarkanajām brūkleņogām. “Cenšamies kopā ar bērniem izveidot svētku rotājumus, šogad pie ārdurvīm piekārām paštaisītu dekoratīvu Adventes vainadziņu. Arī eglītes rotāšanā iesaistās visa ģimene. Reizēm gadās tā, ka zēni grib iekārt eglītē pēc iespējas vairāk, lai tā būtu krāsaināka un raibāka. Es viņiem neļauju to darīt, jo tomēr jābūt kaut kam vienojošam, vismaz krāsai,” stāsta Valentīna.
Svētki bez televizora
“Gads paiet lielā steigā, visi esam aizņemti darbos un mācībās. Ikdienā neatliek daudz laika, lai bez steigas visa ģimene sanāktu kopā, pasēdētu un aprunātos. Ziemassvētku vakaru sagaidām visi kopā mājās, reizēm uzņemam arī tuvākos radiniekus, bet paši gan ciemos neejam. Pēc baznīcas, pārnākot mājās, svinīgi noskaitām lūgšanu un sadalām dievmaizīti, tikai tad sēžamies pie galda,” atklāj Valentīna. Jau vairākus gadus Jānis pagatavo karpu, visi kopīgi izcep piparkūkas, bet īpaši neaizraujas ar tradicionālo latviešu ēdienu gatavošanu. Zirņus nevāra, jo, ciemos nākot, tos parasti atnes Jāņa vai Valentīnas māte, bet saldos ēdienus četru vīriešu ģimenē nemaz neprasa, jo priekšroku dod dažādi pagatavotai gaļai un cepešiem. “Svētku vakarā cenšamies neieslēgt televizoru, labāk ieklausāmies viens otrā vai ieslēdzam mūziku. Ļoti patīk instrumentālā mūzika, bet nesen iegādājāmies Ziemassvētku dziesmu disku, kurš ļoti patīk jaunākajiem dēliem,” stāsta Valentīna.
Kas atnes dāvanas?
Plusniņu mājās Ziemassvētku vecītis dāvaniņas zem eglītes vienmēr pamanās nolikt tad, kad ģimene ir baznīcā, tāpēc neviens īsti nezina, kāds viņš izskatās un kā iekļūst istabā. Tētis paķircina, sakot, ka dzīvoklī nav skursteņa, pa kuru nolaisties, arī durvis un logi ir cieši aizslēgti… Uz jautājumu, vai bērni tic, ka dāvanas zem eglītes noliek Ziemassvētku vecītis, katram ir sava atbilde. Vecākais dēls Jānis smaidot stāsta, ka sen vairs tam netic. Toties Dāvim ir sava versija. Viņš kādu dienu visus mācījis, kā atšķirt īsto Ziemassvētku vecīti no neīstā. Izrādās, tas ir ļoti vienkārši, jo īstajam ir garš sarkans mētelis, bet tie, kuri staigā ar īsajiem, nav īstie. Kārlis vēl ir tajā brīnišķīgajā vecumā, kad visa pasaule ir viens liels brīnums, un Ziemassvētku vecītis, protams, arī ir īsts!
