Pazīstamākās Ziemassvētku nodarbes, kuras saglabājušās kopš senatnes, ir bluķa vilkšana un budēļos iešana.
Pazīstamākās Ziemassvētku nodarbes, kuras saglabājušās kopš senatnes, ir bluķa vilkšana un budēļos iešana. Aizkraukles bērnu un jauniešu centra darbinieces un audzēkņi, apvienojot abas šīs izdarības, pirms svētkiem apciemoja pilsētas centra iestādes un uzņēmumus, vēlot to darbiniekiem veselīgu un auglīgu nākamo gadu.
Ciemojas bankās un redakcijā
Aizkraukles bērnu un jauniešu centra darbinieces un audzēkņi budēļu gājienā devās 21. decembra pēcpusdienā. Ķekatnieki iegriezās Aizkraukles novada domē, rajona padomē, Izglītības pārvaldē, zīlēja nākotni “Staburaga” darbiniekiem, dancināja “Unibankas” Aizkraukles filiāles pārvaldnieku un apdziedāja Hipotēku bankas Aizkraukles filiāles darbiniekus.
Budēļos līdz februārim
Rita Čerkovska no Bērnu un jauniešu centra stāsta, ka budēļus dažādos Latvijas novados dēvē atšķirīgi — par čigāniem, ķekatniekiem, kūjniekiem, preiļiem, kaladniekiem. Budēļos sāk iet Mārtiņos novembrī un dara to līdz Meteņiem februārī. Senos laikos budēļu ienākšana sētā nesa šai mājai svētību, veicināja auglību. Ķekatniekiem bija jātaisa pēc iespējas lielāks troksnis, lai aizdzītu ļaunos garus. To māju ļaudīm, kurām ķekatnieki pagāja garām, piemita kāds netikums, tajās nebija svētības. Tāpēc cilvēkiem bija svarīgi, lai viņu mājā maskotais gājiens tomēr iegriežas.
“Ieper” veselību
Budēļu uzdevums ir mudināt ļaudis nepadoties tumsas un ļaunuma varai, vairot prieku un auglību, saticību, svētību katrā sētā. Budēļu vadonim parasti ir rīkste, ar kuru viņš ieper mājniekus. Tas nav saistīts ar slinkuma izdzīšanu vai sodīšanu, bet gan ar auglības un veselības veicināšanu.
Čerkovskas kundze stāsta: “Neatzīstu Helovīna svētkus, kuru tradīcijas pēdējos gados cenšas pārņemt mūsu jaunieši. Latviešiem taču šis ir piemērots laiks pārģērbties
un doties gājienā. Tradīcijas ir ļoti līdzīgas — ķekatnieki maskās staigā no mājas uz māju, tikai nevis pieprasa saldumus un piedraud izjokot, bet dzied, dejo, sarunājas, iet rotaļās. Saimnieka pienākums ir ķekatniekus pacienāt un vēl iedot šo to līdzi.”
Atjauno tradīciju
Budēļu gājienu parasti vada budēļu tēvs, kurš katrā mājā sarunājas ar saimnieku un ļaudīm. Budēļu māte vai čigāniete zīlē nākotni. Ķekatu gājienā iet dažādi dzīvnieki un citi tēli — Lācis, Zirgs, Vilks, Kaza, Dzērve, Gailis, Siena kaudze, Garā sieva, Mazais vīrs, Nāve.
Aizkraukles bērnu un jauniešu centra pulciņu audzēkņi budēļu gājienam gatavojas jau kopš novembra. Katra pulciņa dalībnieki izlozē vienu masku, kura viņiem jāizgatavo. Bērni īpašā pasākumā tās prezentē un stāsta par dažādiem latviešu tradicionālajiem svētkiem.
“Šīs maskas izmantojām arī gājienā. Atceros, Atmodas sākumā Aizkrauklē mēģināja atdzīvināt ķekatās iešanas tradīciju, taču tas neizdevās. Nu nolēmām mēģināt vēlreiz,” stāsta Rita Čerkovska.
Kurš ar Nāvi dejo, tas ilgi dzīvo
Tērpšanās maskās senos laikos bija saistīta ar auglības rituālu. Maskās attēlo tos garus, kuriem grib pielabināties.
Tērpjoties maskā, cilvēks atsakās no sava “es”, uzņem sevī tēlojamo garu un caur viņu veicina auglību.
Tas iespējams tikai paliekot nepazīstamam.
Ķekatu gājienā Lācis, lai arī tūļīgs un miegains, ar savu rūkšanu aizbaida ļaunos garus. Dzērve simbolizē gudrību, apdomību un prātu. Putni vispār saistāmi ar laimi, ne velti viņus bieži attēlo arī telpu un eglīšu rotājumos. Vilks simbolizē ļaunumu, tumsu, Kaza, turpretī, gaismu, sauli un labos tikumus. Parasti ķekatnieku gājienā ir arī Nāve, un tas, kurš ar Nāvi dejo vai runājas, ilgi dzīvos.
Aizkraukles bērnu un jauniešu centra ķekatnieki, ejot no biroja uz biroju, tāpat kā senie latvieši, ejot no sētas uz sētu, vilka arī bluķi, kurā savāca visas mūsu likstas un nelaimes. Vēlāk dīķmalā tās iznīdēja, bluķi sadedzinot.
