Statistiski ziņojumi un skaitļi liecina, ka Latvija ir teju vai nabadzīgākā Eiropas Savienības dalībvalsts.
Statistiski ziņojumi un skaitļi liecina, ka Latvija ir teju vai nabadzīgākā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Skaitļi, protams, nemelo, taču negatīvajā statistikā ir arī “gaismas stariņi”, kurus var saredzēt melnā tuneļa galā. Vismaz zemkopības nozarē Latvija nav pēdējā vietā.
Tas vērojams gan pēc apgūto investīciju un atbalsta programmu daudzuma, gan pēc zemnieku saimniecību un lauksaimniecisko ražotāju aktivitātes, gan iekarotajām tirgus pozīcijām ES iekšējā tirgū.
2005. gads Latvijas lauksaimniecībai nav bijis viegls — janvāra vētras postījumi, knišļu uzbrukumi, augusta lietavas, problēmas cukura ražošanas nozarē un Jelgavas cukurfabrikā. Tomēr esmu gandarīts, ka spējam no šīm situācijām izkļūt “sausām kājām”. Gan tādēļ, ka lauksaimnieki jau adaptējušies jaunajā ES situācijā, gan tāpēc, ka bija iespējams operatīvi novirzīt līdzekļus kompensācijām, arī tāpēc, ka pēdējo triju gadu laikā kopīgi ar lauksaimniekiem esam izveidojuši stabilu un pat krīzes situācijās attīstīties spējīgu zemkopības nozares sistēmu.
Esot Briselē un diskutējot ar citu Eiropas valstu zemkopības ministriem un speciālistiem, esmu dzirdējis pozitīvas atsauksmes par mūsu nozares vadības un lauksaimnieku saprašanos. Mēs ministrijā esam centušies darīt visu, lai neviens “Eiropas lats” neaizietu garām zemkopības nozarei kopumā un katrai saimniecībai, kurā nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, kopj zemi un smagi strādā, lai noturētos visai saspringtajā lauksaimniecības un pārtikas produktu tirgū.
Par to, kas paveikts, liecina arī skaitļi — 2004. gadā mums izdevās piesaistīt zemkopības nozarei 90 miljonu latu no Eiropas atbalsta programmām. Šogad zemnieku saimniecībās nonākuši 205 miljoni. Gan kā vienotie platībmaksājumi, gan kā konkrētu struktūrfondu projektu finansējums, gan kā Lauku attīstības plāna atbalsta maksājumi.
Zemkopības nozare 2005. gadā iztika bez lieliem satricinājumiem, brīžiem pat šķita, ka vispārējo politisko skandālu un nemitīgo krīzes situāciju vidē par mums maz diskutē un maz raksta avīžu pirmajās lappusēs. Vairāk esam risinājuši konkrētas problēmas, nolīdzinājuši vienu vai otru praktisku negludumu.
Tas nozīmē, ka esam spējuši pareizi prognozēt un izvērtēt to, kā nozarei attīstīties tālāk. Tagad jārisina ne vairs stratēģiskas, bet gan taktiskas problēmas. Proti, jebkura attīstība rada jaunus izaicinājumus, krīzes situācijas, kuras mums kopīgiem spēkiem jāatrisina. Vismaz ministrijā vienmēr esam centušies jebkuru problēmu risināt kopīgi ar lauksaimnieku pārstāvjiem, lai Rīgā pieņemtie lēmumi būtu pareizi un izpildāmi jebkurā zemnieku saimniecībā Latvijā.
Nodrošināt stabilitāti un ilglaicīgi plānojamu lauksaimniecības attīstību arī turpmāk būs Zemkopības ministrijas galvenais uzdevums. Īpaši svarīgi tas ir Latvijas lauku novadiem, jo ir milzīga atšķirība starp Rīgu un reģioniem. Lai mazinātu šo atšķirību, nepieciešams maksimāli piesaistīt līdzekļus laukiem, izveidot jaunas darba vietas, lai naudu varētu nopelnīt tepat Latvijā.
Visiem Aizkraukles rajona iedzīvotājiem novēlu gaišus un priecīgus tuvojošos svētkus. Lai 2006. gads mums visiem nes veiksmi un radošu garu, lai mūsu vislielākie plāni piepildās!
