Adventes laiks — klusais pārdomu laiks, kā to parasti sauc, beidzas. Ko mēs esam pārdomājuši, kādas atziņas guvuši?
Adventes laiks — klusais pārdomu laiks, kā to parasti sauc, beidzas. Ko mēs esam pārdomājuši, kādas atziņas guvuši?
Kā vienā iejūgā
Piedāvājumi un reklāmas liek mums saspringt: “Vai esi iegādājies dāvanas?”, “Pērciet šeit, mēs tās arī iesaiņosim bez maksas!”, “Ņem bez maksas — maksā vēlāk!”. Jūtamies kā iejūgti vienā lielā vēršu iejūgā. Apstāsies, būsi finansiāls zaudētājs.
Bet ir arī otrs — morāles spiediens. Ziemsvētkos jābūt labākam, mīļākam, mierīgākam. Un ar to Ziemsvētku “augstlēkšana” ir sākusies. Cik augstu ikdienā uzlecam? 50 centimetru, varbūt metru? Kad uz svētkiem saņemamies, jau izdodas 1,20, varbūt pat 1,50 metru. Visi, kuri īpaši trenējas un savu dzīvi veltījuši tam, ticu, jau lec pat 2,40 metru. Ir jau labi, ka neizlaižamies slinkumā un piespiežamies, jo ieguvēji ir gan tie, kuri saņem mūsu mīlestību, gan arī mēs paši, to dodot.
Draud diskvalifikācija
Bet problēmas sākas tad, kad prasība ir nevis mazliet uzlabot rezultātu, bet ir jāpārlec normatīvs — trīs metri! Citādi mēs tiekam diskvalificēti ne uz gadu, bet uz mūžu mūžiem! Un šo prasību izvirza ne kāds cilvēks vai mūsu sirdsapziņa, jo tad mēs to varētu apiet. To pieprasa pats Dievs, jo viņš saka: “Esiet svēti, jo es esmu svēts.” Un te dabiski izlaužas izmisums: “Nu, bet kurš tad to var?”.
Kāds tad ir mans novēlējums svētkos jums, lasītāji? Atrast spēku būt labākiem? Absurds! Ja saņemoties cilvēks varētu kļūt labāks, tad mēs vispār nesvinētu Ziemsvētkus, tāpēc ka Jēzus bērniņš Betlēmē nemaz nebūtu dzimis! Viņa piedzimšanai tad nebūtu nekādas jēgas, ja mēs paši varētu kļūt labāki.
Ieraudzīt nespēku
Tāpēc es vēlu Ziemsvētkos nevis saņemoties būt labākiem, mīļākiem, mierīgākiem, bet tieši šajā laikā ieraudzīt savu nespēku būt labākiem, mīļākiem, mierīgākiem. Tikai tad savā nespēkā mēs ieraudzīsim, ka mums ir vajadzīga palīdzība no malas — glābējs jeb Pestītājs. Un Dievs jau viņu ir devis! Tad Ziemsvētkos skanošā eņģeļa vēsts: “Jo jums šodien Pestītājs dzimis Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, tas kungs” beidzot būs vēsts arī mums. Tā kļūs par vēsti, kura raisīs īstu prieku, jo nekādiem ļauniem spēkiem, pat nāvei, nav vairs varas pār mums. Un brīnumainā kārtā šis augstlēkšanas normatīvs — trīs metri — ir veikts.
Prieks, ja draudze aug
Kāds šis gads bija Mazzalves un Ērberģes draudzēs, kurās es kalpoju? Mazās draudzēs (18 cilvēku) sāpīgi izjūt kāda ticīgā zaudējumu. Mazzalves draudzei šobrīd ir jāatgūstas pēc aktīvas draudzes locekles aiziešanas mūžībā.
Mācītājam vienmēr ir prieks par draudzes palielināšanos. Ērberģē iesvētības šogad bija 14 cilvēkiem. Tas ir krietni vairāk nekā iepriekšējā gadā. Ar iesvētībām viss nebeidzas, jaunajiem draudzes locekļiem ir jāmācās dzīvot kā kristiešiem, un tā nav viegla cīņa. Taču tie, kuri ir stiprāki, cenšas šādā brīdī atbalstīt vājākos un atkal dod jaunu pamudinājumu un cīņas sparu.
Liels darbs veikts, restaurējot baznīcas kanceli, kura ir 305 gadus veca. Izmantojām sakrālā tūrisma projektu konkursā iegūto naudu. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ievēroja mūsu centienus saglabāt vēsturisko mantojumu un sniedza savu atbalstu.
Tornī eņģelis ar tauri
Nu jau otro gadu Adventē un Ziemsvētku laikā Ērberģes baznīcas tornī mirdz eņģelis ar tauri. Tas ir atgādinājums par šī īpašā laika nozīmi un vēsti. Šogad konstrukcija ir stiprāka, un debesu vēstnesis ir jauns, jo pagājušajā gadā 9. janvāra lielajā vētrā iepriekšējais eņģelis “aizlidoja”. Gaisma, kuru eņģelis izstaro, apspīd tumšo baznīcas apkārtni un iepriecina cilvēkus tuvējās mājās.
Svētīgus mūsu Pestītāja Kristus piedzimšanas svētkus! Lai Dievs bagātīgi lej patiesības gaismu katrā namā! Lai to šajā tumšajā laikā var ieraudzīt tuvu un tālu kā eņģeli Ērberģes baznīcas tornī!
