Lūsis Latvijā ir lielākais plēsējs pēc brūnā lāča un vilka. Pieaudzis dzīvnieks sver ap 18 kilogramu.
Lūsis Latvijā ir lielākais plēsējs pēc brūnā lāča un vilka. Pieaudzis dzīvnieks sver ap 18 kilogramu. Ļoti reti sastopami 30 kilogramu smagi dzīvnieki. Lūsis ir aptuveni 120 centimetru garš. Pēdas diametrs — 8 līdz 13 centimetru, un tā atgādina milzīgu kaķa pēdu. Soļa garums — 30 līdz 80 centimetru.
Ļoti piesardzīgs dzīvnieks, tāpēc reti novērojams. Aktīvs ir tikai naktī un krēslas stundās. Pārvietojas, pakaļkājas liekot priekškāju pēdās. Ja iet vairāki lūši, pārējie iet pa pirmā pēdām. Parasti iet lokiem un bieži apstājas. Lūši labi peld.
Barojas gandrīz tikai no tā, ko noķer paši. Kādreiz lūšu galvenā barība bija baltie zaķi. Tagad — stirnas un mežacūku sivēni. Lai arī lūsis ir liels dzīvnieks, ēd pamaz — ap diviem kilogramiem gaļas diennaktī. Dažkārt labprātāk uzlaiza nomedīta dzīvnieka asinis nekā to ēd.
Dabisko ienaidnieku lūsim Latvijā gandrīz nav. Par tādiem uzskata vilkus, taču dzīvnieki viens no otra vairās.
Latvijā mīt apmēram 650 lūšu, un viņu skaitam ir tendence pieaugt.
Šo meža kaķu labklājību veicina lielās meža platības un arī prāvais stirnu skaits, kāds pēdējos 50 gados Latvijā nav bijis.
Šajā medību sezonā, salīdzinot ar pagājušo gadu, palielināts lūšu nomedīšanas limits.
Pērn Latvijā bija atļauts nomedīt 50 lūšu, bet šogad — 70. Pagājušajā medību sezonā Aizkraukles rajonā nomedīja divus lūšus. Šie dzīvnieki visbiežāk sastopami Ērberģes, Neretas, Zalves un Taurkalnes mežniecības teritorijā. Lūšu medības atļautas no 1. decembra un ilgs līdz 31. martam, ja vien noteiktais dzīvnieku skaits nebūs nomedīts jau agrāk. Šobrīd Aizkraukles rajonā nomedīti trīs lūši — divi Neretas apkaimē un viens Skrīveros. Mūsu reģionā atļauts nomedīt vēl 11 lūšu, tāpēc šo dzīvnieku medības drīkst pieteikt tikai konkrētai dienai.
