Seces pagastā, SIA “Oskars” zivjaudzētavā “Purviņi”, sācis darboties zivju audzēšanas cehs ar ūdens recirkulācijas sistēmu. Te īpaši labvēlīgos apstākļos audzē samus un stores. “Purviņi” Latvijā ir vienīgā šāda veida zivjaudzētava.
Seces pagastā, SIA “Oskars” zivjaudzētavā “Purviņi”, sācis darboties zivju audzēšanas cehs ar ūdens recirkulācijas sistēmu. Te īpaši labvēlīgos apstākļos audzē samus un stores. “Purviņi” Latvijā ir vienīgā šāda veida zivjaudzētava.
No ziemas vasarā
— Šo projektu sākām pirms trim gadiem, — saka zivjaudzētavas īpašnieks Ojārs Daubers. — Par SAPARD līdzekļiem izdevās uzcelt angāru, kurā nu izvietots zivjaudzēšanas cehs. Taču pārējo būvējām pašu spēkiem, izmantojot Hipotēku bankas kredītus.
Ieejot cehā, šķiet, ka no ziemas izdevies nonākt vasarā. Te ir ļoti silts. Arī ūdens temperatūra prāvajos baseinos nav zemāka par plus 22 grādiem.
— Tas tādēļ, lai zivis ātrāk augtu, — stāsta saimnieks. — Audzējot zivis atklātos dīķos, piemēram, sami tirgus svaru — pusotru kilogramu — sasniedz triju četru gadu laikā, savukārt siltajā ūdenī zivjaudzēšanas cehā — gada laikā. Turklāt šādi audzēto zivju gaļa ir daudz maigāka un garšīgāka.
Ūdens tek pa apli
Cehā ierīkota ūdens recirkulācijas sistēma. Tas nozīmē, ka reiz iepildīto ūdeni izmanto atkārtoti. Šādai metodei ir vairākas priekšrocības — nav jātērē papildu enerģija, lai no jauna līdz vajadzīgajai temperatūrai uzsildītu milzīgu ūdens daudzumu. Pilnībā novērsta iespēja zivīm inficēties ar slimībām, kuras atklātās ūdenstilpēs var ienest putni. Ūdens sākotnēji ņemts no artēziskā urbuma. Turklāt ūdens nepārtraukti atgriežas mehāniskajos un bioloģiskajos filtros, lai to attīrītu no neapēstās barības pārpalikumiem, kā arī no nevēlamajām vielām, kuras rodas zivju augšanas laikā. Zivjaudzētavām, kurās nav šādas sistēmas un piesārņotais ūdens nonāk atpakaļ dabīgajā ūdenstilpē, nosaka zivjaudzēšanas kvotas. Saimniecībām ar ūdens recirkulācijas sistēmu šādu kvotu nav.
Apēd savējos
— Protams, ir arī dažādas problēmas, — saka Ojārs Daubers. — Siltā ūdenī daudz grūtāk izšķīdināt skābekli. Tāpēc pašlaik ierīkojam paši savu skābekļa ģeneratoru, kurš šo dzīvībai nepieciešamo gāzi ražo no gaisa. Līdz šim skābekli pirkām balonos. Latvijā nav pieredzes līdzīgu zivjaudzētavu veidošanā, tāpēc daudzas lietas nākas atklāt pašiem.
Mazākos baseinos mīt samu mazuļi, kuri izšķīlušies šopavasar. Viņus baro no automātiskām barotavām. Savukārt lielākās zivis prāvākajos baseinos baro strādnieki. Tas tāpēc, lai zivkopis laikus varētu pamanīt izmaiņas zivju uzvedībā, barību izkliedētu visā baseinā un to saņemtu visas zivis. Sami ir plēsīgas zivis, kurām piemīt arī kanibālisms. Tāpēc zivis nepārtraukti uzmana un regulāri sadala pēc attīstības pakāpēm. Pretējā gadījumā spēcīgākās zivis apēstu vājākās.
— Ne reizi vien jau gadījies, kad no attīstībā vājāka samiņa pāri palikusi tikai galva un mugurkaula asaka, — saka Daubera kungs. — Tāpēc jāgādā, lai šīm zivīm netrūktu barības. Storēm šāda rīcība nav novērota. Interesanti, ka sami vislabāk jūtas tumsā, spilgtākā apgaismojumā viņi kļūst nervozi, savukārt storēm pret gaismu iebildumu nav, tāpēc cehā valda puskrēsla.
Zivjaudzētavas lepnums
Daubera kungs lepojas ne tikai ar samu mazuļiem.
— Mazie samiņi ir lielo Daugavas samu mantinieki, — viņš saka. — Kamēr Daugavā bija atļauta zveja ar tīkliem, ieguvām desmit lieliskus samu vaisliniekus, kuri pašlaik mīt ziemas dīķos, lai pavasarī mums atkal nodrošinātu jaunu mazuļu paaudzi. Šobrīd Daugavā atļauts zvejot tikai ar murdiem, kuros lielus, pavairošanai piemērotus samus noķert nevar. Tāpēc mūsu desmit līdz 12 kilogramu smagos ūsaiņus var uzskatīt par “zelta fondu”. Storu mazuļus gan pērkam. Mūsu lepnums ir arī baltie amūri — zivis, kuras ātri aug un palīdz attīrīt dīķus no zālēm. Mums ir šo zivju vaislinieki, un, izmantojot silto ūdeni cehā, jau otro gadu spējam paši iegūt jaunu mazuļu paaudzi. Nekur citur Latvijā tas vēl nav izdevies. Baltie amūri nārsto agri pavasarī, taču vajadzīgs ļoti silts ūdens. Zivis nārsto cehā, un maijā, kad ūdens dīķos iesilis līdz plus 18 grādiem, mums jau ir gramu smagas zivtiņas. Vaislinieki, kurus izmantojam pašlaik, savlaik ievesti no ārzemēm, bet pēc pāris gadiem mums būs jauni vaislas baltie amūri, kuri izauguši tepat “Purviņos”.
Plānotā zivju ceha jauda ir 100 tonnu gadā. Pirmās zivis pārdošanai būs izaudzētas nākamā gada augustā. Plānots sākumā izaudzēt piecas līdz septiņas tonnas zivju. Visi zivju audzēšanai paredzētie baseini vēl nav izbūvēti.
