Izlasījušas 3. decembrī “Staburagā” publicēto rakstu “Revolūcija autobusā”, vēlamies izteikt savas domas par Annas kundzes rīcību autobusā.
Izlasījušas 3. decembrī “Staburagā” publicēto rakstu “Revolūcija autobusā”, vēlamies izteikt savas domas par Annas kundzes rīcību autobusā.
Uzskatām, ka ierasties autobusā ar nokavēšanos un pēc tam vēl izrīkot citus pasažierus ir nepieņemami. Autobusu stacijās jau pie kases ir norādīts, ka biļete nenodrošina pasažierim sēdvietu. No Rīgas uz laukiem cilvēki lielākoties brauc ar smagām somām, un vienīgā doma ir ātrāk nokļūt mājās. Domājam, ka ikviens ir pieredzējis, kā autobusā pēkšņi uzrodas kāda bezkaunīga kundzīte un sāk aktīvi cīnīties par savām nepamatotajām tiesībām. Cilvēkiem, kuri ir noguruši un nupat apsēdušies, nākas ar lielajām somām meklēt sēdvietas un dzīt laukā nākamos, meklējot savu vietu, nereti nākas stāvēt vai sēdēt pat ejā. Mātēm ar maziem bērniem ir visgrūtāk.
Jauniešiem bieži nākas uzklausīt pieaugušo pārmetumus, jaunos kaunina un apvaino necieņas izrādīšanā, ja kāds nepalaiž savā vietā apsēsties pensionāru. Kādu piemēru rāda paši, arī šī Annas kundze no Aizkraukles? Runājot par morāli, kad Annas kundze paziņoja, ka “izmetusi” cilvēkus no viņu sēdvietām un pēc tam sēdējusi “priecīga kā Napoleons pēc uzvaras” — kā var priecāties par to, ka citiem sagādā neērtības?
Šādā situācijā kundzītei būtu ne tikai “acis jāpaņem pirkstos”, kā viņai to ieteica kāds pasažieris, bet arī jāizlasa kāda grāmata par pieklājības normām.
Diemžēl mūsu paziņu lokā šādas kundzītes, kuras “taisa revolūciju autobusā”, nav retums.
Dina Ivanova un Lāsma Līmane, mums 19
