Šīs nedēļas jubilāru nolūkojām Aizkraukles pagasta „Daugavbordzēnos”, kur dzīvo Skaidrīte Zablocka. Tikai tad, kad ieradāmies šajās mājās, saimniece pa īstam noticēja, ka viesos pieteicies „Staburags”.
Šīs nedēļas jubilāru nolūkojām Aizkraukles pagasta “Daugavbordzēnos”, kur dzīvo Skaidrīte Zablocka. Tikai tad, kad ieradāmies šajās mājās, saimniece pa īstam noticēja, ka viesos pieteicies “Staburags”. Domājusi, ka viņu kāds izjokojis. Joku nav nekādu! Skaidrīte Zablocka rīt svinēs 65 gadu jubileju, tāpēc stāstām par viņu.
Zablocku ģimenes mājas ir tūlīt aiz Aizkraukles kapiem. Šo īpašumu ar vīru Eduardu nopirkuši pirms krietna laika, bet pārcēlušies uz pastāvīgu dzīvi 90. gadu sākumā. Skaidrītes kundze stāsta, ka tad sākušās jukas ar sabiedrisko transportu un nebijis viegli izbraukāt uz pilsētu.
Viņai šī vieta patīk. Tumsā iet cauri kapsētai gan ir neomulīgi, bet citādi te esot klusi un mierīgi. Nemaz nav bijis žēl doties prom no pilsētas labiekārtotā dzīvokļa. Turklāt vīrs Eduards strādā par Aizkraukles kapu uzraugu. Sākumā arī Skaidrītes kundze palīdzējusi šajā darbā. Iekopjot kapu jauno daļu, abi bieži lauzuši izkaptis, jo tur bijuši pamatīgi “džungļi”.
Ar čemodāniem pa pasauli
Izrādās, abi Zablocki ir vieni no Pļaviņu HES un Stučkas pilsētas, kuru nu dēvē par Aizkraukli, cēlējiem. Abi strādājuši celtniecībā. Skaidrītes kundze atceras, ka mājas augušas gluži kā sēnes pēc lietus. Tagad tos laikus atgādina tikai fotogrāfijas.
Viņi piedalījušies spēkstacijas būvniecībā arī Karēlijā. Skaidrītes kundze teic, ka jaunībā daudz ko var paveikt, turklāt gribējies nopelnīt.
— Kad esi sācis braukāt pa pasauli ar čemodāniem, grūti apstāties. Tas bija interesants laiks, jo uz būvēm sabrauca dažādu tautību cilvēki. Karēlijā līdz pat decembrim teltīs gulējām — paši malā, bērns pa vidu. Gribējām doties būvēt arī Saratovas HES, bet tomēr neaizbraucām, — stāsta jubilāre.
Pazūd burts
Tomēr pienāca laiks, kad darbs celtniecībā kļuva par grūtu, un ilgus gadus Skaidrītes kundze strādāja par telefonisti Aizkrauklē.
— Kā mūs dažkārt “lamāja”! Zvanītāji no tālākām republikām nevarēja izrunāt Stučkas pilsētas nosaukumu, un šim vārdam otrais burts bieži vien pazuda… Sākumā nesapratām, kāpēc mūs tā dēvē, bet tad attapāmies, kas par lietu, — ar smaidu atceras Skaidrītes kundze.
Viņa joprojām lepojas ar pilsētu, ko pati reiz palīdzējusi veidot. Aizkraukle jubilārei patīkot arvien vairāk. Esot prieks skatīties, kā tā kļūst aizvien skaistāka.
Visu nolemj vēstulēs
Skaidrītes kundzes bērnība un jaunība pagāja Gobās — apdzīvotā vietā starp Valles un Birzgales pagastu. Viņu un māsu audzināja vecāmāte. Kad mazajai Skaidrītei bija trīs gadi, viņas vecākus bez jebkāda iemesla svešā vara apcietināja un ieslodzīja katru savā koncentrācijas nometnē, kur abi gāja bojā. Skaidrītes kundze piebilst, ka visu mūžu dzīvojusi gaidot, ka vecāki reiz pārnāks.
Dzīvojot Gobās, jubilāre iepazinusies arī ar nākamo vīru. Tas noticis ar vēstuļu starpniecību, kad Eduards dienējis armijā.
— Viņa māsa uz Gobām veda rādīt kinofilmas, un tā mēs uzzinājām viens otra adresi. Ilgi abi sarakstījāmies un vēstulēs arī nolēmām apprecēties, lai gan ne reizi nebijām tikušies, — atceras Skaidrītes kundze.
Drīz abi dzīvesdraugi svinēs 47 gadu kāzu jubileju. Eduarda kungs šķelmīgi nosaka — nez kā sieva viņu tik ilgi spējusi paciest? Jubilāre piebilst, ka žurnālā “Zintnieks” izlasījusi: pēc 40 laulības gadiem cilvēki viens pie otra tā pierod, ka vairs neko “neņem galvā”.
Ģimenē izauguši dēli Elmārs, Valdis un māsasmeita Aisma, kura kopš mazotnes bijusi kā pašu bērns. Jubilārei ir septiņi mazbērni, un sagaidīta arī pirmā mazmazmeitiņa Annija.
Ceļot nav lustes
Pasauli Zablocku ģimene izbraukājusi strādājot, bet citādi nekur ekskursijās nav būts ne tuvu, ne tālu. Arī tagad dienas vairāk paiet mājās. Jubilāre bilst, ka vairs nav lustes nekur doties. — Labāk televīzijā paskatos par kādu ceļojumu, bet braukt nekur negribas. Drošs paliek bailīgs! Patīk lasīt. Tikai viena nelaime — no izlasītā maz paliek atmiņā, — smaidot saka jubilāre.
Par pensiju — BMW
Kad piemēroti laika apstākļi, viņa ar velosipēdu dodas uz Aizkraukli. Jubilāre atzīst, ka šāds pārvietošanās veids nāk par labu veselībai. Izbraukusi arī nesen uzbūvēto apli Lāčplēša un Spīdolas ielu krustojumā. Viņa spriež, ka brauktuvei tur atstāts maz vietas un lielākiem transportlīdzekļiem ziemā šo apli būs grūti izbraukt.
Par savu velosipēdu jubilāre izstāsta arī anekdotisku gadījumu.
— Aizbraucu uz pilsētu samaksāt par tālruni un satiku draudzenes. Viņas prasa — ar ko tad es uz pilsētu atbraucu? Atbildu, ka ar savu BMW automašīnu. Viņas brīnās, kā es par savu pensiju varēju tādu braucamo nopirkt? Gājām to skatīties un kārtīgi izsmējāmies, — stāsta Skaidrīte Zablocka.
