Jauno dalībvalstu cerības ātrāk izlīdzināt ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Savienības dzīves telpā brūk kā smilšu pilis, vilnim uzšļācot.
Jauno dalībvalstu cerības ātrāk izlīdzināt ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Savienības dzīves telpā brūk kā smilšu pilis, vilnim uzšļācot. Lielbritānija, plānojot ES budžetu turpmākajiem septiņiem gadiem, to cer sabalansēt, atņemot 10 procentu solītās palīdzības jaunajām dalībvalstīm. Latvijai tas nozīmētu saņemt vismaz pusmiljardu eiro mazāk, nekā cerēts. Eiropas Komisijas prezidents Barrozu salīdzina britu premjeru Toniju Blēru ar Robinu Hudu, kurš aplaupīja bagātos, lai apdāvinātu nabagos. Šajā gadījumā gan ir otrādi. Interesanti, vai Barrozu tiesas darbi nedraudēs, kā tas bija gadījumā ar Jēkabpils rajona laikraksta “Brīvā Daugava” žurnālisti Ilzi Kalniņu, kuru policists iesūdzēja tiesā par salīdzināšanu ar šo leģendāro britu tautas varoni?
Latvija un citas “jauniņās” var mēģināt bloķēt budžeta apstiprināšanu nākamnedēļ Londonā, to sola darīt arī mūsu Ministru prezidents, jo, viņaprāt, “mēs nevaram pārdot Eiropas ideju”. Proti, par “apcirptajām” naudas izmaksām no ES budžeta kaut ko sola pretī — samazināt līdzfinansējumu projektos, divu gadu vietā ļaut naudu apgūt trīs gadus un atļaut izmantot ES naudu dzīvojamo māju atjaunošanai. Nabadzīgajai Latvijai un citām jaunpienācējām jāizlemj, kā labāk: vairāk naudas vai lielākus atvieglojumus, kas līdzētu izmantot pēc iespējas vairāk piešķirto līdzekļu. Šobrīd Latvija spējusi apgūt tikai 76 procentus piedāvātā finansējuma. Pēc ES datiem, arī neviena cita savienības valsts nav pilnībā apguvusi visu tai atvēlēto naudu.
ES ir iespējas, kā ietaupīt un samazināt budžeta izdevumus, taču tā izliekas tās neredzam. Kad Briselē tikāmies ar Eiropas Parlamenta deputātu Rihardu Pīku, viņš žurnālistiem atklāti pauda neizpratni — kāpēc EP sēdes jārīko ne tikai Briselē, bet arī Strasbūrā Francijā? Lai nokļūtu tur, jālido caur Frankfurti un Kopenhāgenu. Tas viss maksā naudu, arī dzīvošana viesnīcās šajā pilsētiņā ir nesamērīgi dārga, tāpēc nabadzīgāko valstu deputāti nakšņo beļģu pusē, kur lētāk. Taču sēdes Strasbūrā neatceļ, jo frančiem tas izdevīgi. Un tā tas esot vairākās citās jomās, īpaši algojot milzīgo ierēdņu armiju. Taču tur nu izdevumus “neapcirps”. Labāk atņemt tam, kuram jau tā ir maz.
