Ir rudens ar garajiem un tumšajiem vakariem. Tā kā elektrība ir dārga, to uzreiz neslēdzu, bet apsēžos un pārdomāju to, kas padarīts vai vēl jādara. Pakavējos arī atmiņās par notiekošo pagastā tagad un nesenā pagātnē.
Ir rudens ar garajiem un tumšajiem vakariem. Tā kā elektrība ir dārga, to uzreiz neslēdzu, bet apsēžos un pārdomāju to, kas padarīts vai vēl jādara. Pakavējos arī atmiņās par notiekošo pagastā tagad un nesenā pagātnē.
Priecājos, ka tagad pagastā ir tīrība un kārtība, bet galvenais — taisnība un godīgums. Nesenā pagātnē tā nebija, jo pagasta vadītājiem vairāk rūpēja pašu ērtības un miers. Viņi negādāja ne par pagasta iedzīvotāju labklājību, ne viņu problēmām. Ja kāds pašvaldības darbinieks pret kādu iedzīvotāju izturējās necienīgi vai negodīgi, pagasta vadītāji nelikās zinis vai pat atbalstīja to, atstājot nelaimīgo likteņa varā.
Piemēram, pirms vairākiem gadiem daudzdzīvokļu mājās centrālapkuri atvienoja agrāk nekā parasti, jo bija silts pavasaris. Samaksu par apkuri gan iekasēja par visu aprīli, arī par deviņām dienām, kad nekurināja. Citi mājas iedzīvotāji samaksāja par visu mēnesi, es un mana kaimiņiene — tikai par to laiku, kad siltums dzīvokļos bija.
Pienāca rudens. Visus dzīvokļus, arī tos, kuriem parāds bija vairāki desmiti vai pat simts latu, apsildīja, mūsējos — nē. Pāris latu dēļ, kurus no mums gribēja izspiest. Vērsāmies pēc palīdzības pagastā, rakstījām vairākus iesniegumus, pat ar visu māju iedzīvotāju parakstiem, bet pagasta padomes lēmums palika nemainīgs: “Samaksāt par piegādāto siltumu”… Vai tas nebija sava veida rekets ar priekšsēdētāja svētību? Pēc apmēram divām nedēļām mūsu dzīvokļus pieslēdza siltumapgādei, jo “Staburaga” vēstuļu apskatā bija ierakstīts teikums: “Bebros komunālo pakalpojumu priekšsēdētājs pamanās iekasēt samaksu pat par nepiegādāto siltumu.”.
Tagad mūsu pagasta dzīvi vada priekšsēdētāja Ruta Borislava — godīgs un taisnīgs cilvēks. Viņa rūpējas par to, lai visiem iedzīvotājiem būtu daudzmaz normāla dzīve. Viņa laipni uzklausa katru apmeklētāju un cenšas atrisināt radušās problēmas.
Pašvaldības nauda tiek tērēta apdomīgi un taupīgi, tāpēc pietiek līdzekļu arī speciāla darbinieka algošanai, kurš rūpējas par tīrību un kārtību pagasta teritorijā. Agrāk pagasta centru sakopa tikai tad, kad gaidīja ierodamies kādu pārbaudi vai viesus, bet tagad to sakopj katru dienu, ceļmalas regulāri ir appļautas.
Agrāk tēlnieka Jēkabsona muzejs bija slēgts. Uz durvīm vienīgi bija lapiņa ar tālruņa numuru, kur un kam zvanīt. Tagad muzejs atvērts gandrīz katru dienu, tur bieži notiek izstādes, tikšanās ar māksliniekiem.
Rutu Borislavu par pagasta padomes priekšsēdētāju ievēlēja jau otrreiz. Lai gan viņas saraksta deputātu kandidāti necentās pievilināt balsotājus ne ar kādiem labumiem, par šo sarakstu balsoja daudz vairāk vēlētāju nekā par pārējiem.
Esmu laimīga, ka dzīvoju šādā pagastā. Ļoti ceru, ka arī turpmāk pagasta padomē mēs ievēlēsim taisnīgus un godīgus cilvēkus.
