Aizkraukles rajona zemnieki bieži apmeklē Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes birojus Ogrē un Ikšķilē.
Aizkraukles rajona zemnieki bieži apmeklē Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes birojus Ogrē un Ikšķilē. Viņi izmanto visas Eiropas Savienības un nacionālo programmu piedāvātās iespējas, lai pilnveidotu un attīstītu savas saimniecības.
Ceļš uz Ogri un Ikšķili — ikdiena
Lai nokārtotu visas formalitātes, zemniekiem ik pa laikam jāmēro ceļš uz Ogri vai Ikšķili. Ogrē pieņem priekšlaikus pensionēšanās iesniegumus, pieteikumus daļēji naturālo saimniecību pārveidošanai, kā arī Eiropas Savienības standartu sasniegšanai. Taču, ja zemnieki vēlas izmantot kāda Eiropas Savienības struktūrfonda atbalstu, jādodas uz Ikšķili.
Pieci Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes darbinieki strādā arī Aizkrauklē, Zemes un ūdens resursu daļā. Viņi izsniedz zemes transformācijas atļaujas, izlases veidā pārmēra atbalstam pieteiktās zemes platības un veic citus darbus. Gada sākumā, kad zemnieki iesniedz pieteikumus tiešajiem maksājumiem un saņem lauku bloku kartes, šie cilvēki ir lauksaimnieku un Ogres biroja darbinieku starpnieki.
Labi konsultanti
Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja vietniece Solvita Ķikāne stāsta:
— Aizkraukles rajona zemnieki ir ļoti aktīvi un nelaiž garām nevienu programmu, no kuras var saņemt atbalstu saimniecības attīstībai. Viņi ir labi sagatavojušies, tikai reizēm nepieciešama papildinformācija. Acīmredzot Aizkraukles rajonā ļoti labi strādā lauksaimnieku konsultanti.
Vienīgā problēma ir tālā ceļa mērošana tiem zemniekiem, kuri slēdz līgumu par atbalstu standartu sasniegšanai. Viņiem mūsu dienestā jāiesniedz izziņa par paraksta tiesībām, kuru izdod Uzņēmumu reģistrā Jēkabpilī. Izziņa derīga desmit dienu, tāpēc cilvēkam pēc tās saņemšanas jāpaspēj laikus iesniegt visi dokumenti mūsu dienestā.
Sākumā par šādas izziņas nepieciešamību bija sašutuši gados vecāki cilvēki, kuri ir vienīgie saimniecības īpašnieki. Ja tā, kāpēc vēl vajag izziņu par paraksta tiesībām? Bet nu jau visi pie šīm prasībām pieraduši.
Naktī rindu neveido
Pagājušajā nedēļā ažiotāžu Latvijā radīja iespēja pieteikties nacionālajam atbalstam tehnikas iegādei. Vai arī Ikšķilē, līdzīgi kā Jelgavā, zemnieki jau naktī veidoja rindu, lai pirmie iesniegtu pieteikumus? Solvita Ķikāne stāsta, ka tik traki nebija. Protams, atverot biroju, pirmie lauksaimnieki jau bija klāt, taču rindu neveidoja un gaitenī par vietām neķīvējās. Viss noritēja mierīgi, un sagatavotie dokumenti zemniekiem bija kārtībā.
Iespēju pieteikties atbalstam, kas paredzēts tehnikas iegādei, zemnieki gaidīja visu gadu. Lielrīgas reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei šim mērķim atvēlēti 84,3 tūkstoši latu. Pirmajā pieteikšanās dienā saņemtie iesniegumi ir šai summai atbilstoši.
Pirmajā dienā Ikšķilē pieņēma 20 pieteikumu, un tikai viens bija no Aizkraukles rajona. Līdz 1. decembrim pārvaldē jau bija saņemts 31 pieteikums, un to skaitā trīs no Aizkraukles rajona.
Trešā daļa no Aizkraukles rajona
Saskaņā ar Eiropas Savienības finansēto Lauku attīstības plānu zemnieki joprojām var pieteikties daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai. Līdz šim šajā programmā no Aizkraukles rajona saņemts 251 pieteikums, no tiem 245 apstiprināti atbalsta izmaksai. Eiropas Savienības standartu sasniegšanas programmā var pieteikties piena māju celtniecībai vai pārbūvei, dzesētāju un slaukšanas iekārtu iegādei. Šim atbalstam no Aizkraukles rajona pretendē 71 zemnieks, 66 pieteikumi jau apstiprināti, trīs projekti realizēti. Tā ir aptuveni trešā daļa no kopējā pieteikumu skaita šajā programmā. Saņemti arī septiņi pieteikumi no zemniekiem, kuri vēlas priekšlaikus doties pensijā. Te Aizkraukles rajona zemnieki bijuši visaktīvākie, pieci pieteikumi ir no mūsu rajona.
Lielo izmaksu dēļ atsakās
Aizkraukles rajona zemnieki realizējuši arī projektus, kuru īstenošanai līdzekļi piešķirti no struktūrfondiem. Puse no piecās programmās iesniegtajiem pieteikumiem ir no mūsu rajona. Jauno zemnieku atbalstam pretendēja trīs cilvēki, to jau saņēmuši divi. Investīcijām lauksaimniecības uzņēmumos kandidēja 13 zemnieku, 12 no viņiem projektus jau realizējuši.
Programmā “Lauku teritoriju pārveidošana un attīstības veicināšana” no Aizkraukles rajona bija saņemts 11 pieteikumu, apstiprināti 8, trīs no projekta realizācijas atteikušies. Solvita Ķikāne piebilst: “Šis atbalsts saistīts lielākoties ar lauku tūrisma attīstību. Taču pēdējā laikā ļoti strauji pieaug celtniecības izmaksas, un tas ir galvenais iemesls, kāpēc zemnieki atsakās no ieceru īstenošanas. Apzinājuši, cik izmaksās celtniecība, viņi saprot, ka pat ar Eiropas Savienības atbalstu visu iecerēto paveikt nespēs.”
Aizkraukles rajonā šobrīd īsteno vienu projektu, kas saistīts ar mežsaimniecības attīstību, saņemts 11 pieteikumu mežsaimniecības kompensācijām. Divus no tiem izvērtē, seši apstiprināti atbalsta izmaksai.
