Ņem 100 g sasmalcinātu dažādu ārstniecisko augu lapu, kātu, mizu vai sakņu, pārlej ar litru karsta ūdens un vāra uz lēnas uguns 15 minūšu.
Ņem 100 g sasmalcinātu dažādu ārstniecisko augu lapu, kātu, mizu vai sakņu, pārlej ar litru karsta ūdens un vāra uz lēnas uguns 15 minūšu. Ļauj ievilkties 45 minūtes, izkāš un atšķaida ar 3—4 litriem silta ūdens. Vanno kājas. Kāju vannām var izmantot kumelīšu ziedus, salvijas, lauku kosas, labi palīdz arī melnā plūškoka ziedu uzlējums.
Sapampušas un nogurušas kājas var norīvēt ar ledus gabaliņu, kas sagatavots no salviju, kumelīšu ziedu, rudzupuķu, pelašķu un citu augu uzlējuma.
Masē ar rupju dvieli virzienā no pirkstu galiem uz augšu. Kājas var masēt arī ar suku. Ņem divas masāžas sukas ar vidēji cietiem sariem un masē kājas apļveida kustībām, sākot no pēdas līdz cirkšņiem. Masē, kamēr āda kļūst sarkana. Pēc masāžas kājas ierīvē ar speciālu krēmu vai augu eļļu.
Cieta āda
Cieto ādu uz ceļgaliem labi mīkstina apelsīna vai citrona sulas maisījums ar augu eļļu (1:1).
Pusi glāzes kviešu kliju samaisa ar siltu pienu, liek uz ceļgaliem un tur tik ilgi, kamēr putriņa atdzisusi. Tad nomazgā ar siltu ūdeni un ierīvē ar barojošu krēmu.
Sausa pēdu āda
Ja pēdu āda ir sausa, tā bieži plaisā vai norīvējas. Šādos gadījumos katru dienu ieteicams gatavot siltas vanniņas. Tās ne tikai attīra ādu, bet arī uzlabo asinsriti. Ūdenim pievieno dzeramo sodu (ēdamkaroti uz litru ūdens) vai kumelīšu uzlējumu (trīs ēdamkarotes uz litru ūdens).
Saplaisājusi kāju āda
Palīdz plūškoka lapu kompreses, kuras liek uz savainotajām vietām.
Noder kāju vanniņas no māllēpju lapu vai vītola mizu novārījuma. Lai savainotajās vietās neiekļūtu infekcija, ūdenim nepieciešams pievienot savelkošas un dezinficējošas vielas — ozola mizu, nātru lapu vai ceļteku (ceļmallapu) novārījumu (divas ēdamkarotes sasmalcinātu augu uz litru ūdens un dažus kālija permanganāta graudiņus). Pēc vanniņām kājas noslauka, ieziež ar krēmu un viegli pamasē.
Ja saplaisājušas kāju pēdas, liek apliekamos no priežu sveķiem un maija medus (1:1).
Kāju svīšana
Pret kāju svīšanu ieteicams 2—3 reizes nedēļā uz 10 minūtēm iegremdēt kājas ūdenī, kuram pievienoti daži pilieni kālija permanganāta. Šim nolūkam der arī kumelīšu ziedu, ozola mizu vai lauka kosu uzlējuma vanniņas. Tās gatavo šādi: ņem divas ēdamkarotes zālīšu un uzvāra divos litros ūdens, nedaudz atdzesē, tad vanno pēdas.
Virši (zari, kāti, lapas un ziedi) — vanniņām izmanto uzlējumu vai novārījumu.
Zilenes (lapas) — vanniņas gatavo no novārījuma.
Mellenes (ogas, lapas) — novārījums mazina vispārēju svīšanu.
Granāti (mizas) — novārījumu izmanto ne tikai kāju, bet arī citu ķermeņa daļu vanniņām.
Stāvais retējs (saknes) — gatavo novārījumu no divām ēdamkarotēm sasmalcinātu sakņu, kuras pārlej ar glāzi ūdens. Vāra 15—20 minūšu. Tad pielej klāt ūdeni, lai iznāk pilna glāze. Izmanto kompresēm vai skalošanai.
Aprikozes (kauliņi) — sasmalcinātus kauliņu kodolus sajauc ar ūdeni un radušos putriņu liek uz delnām un kāju pēdām pret pastiprinātu svīšanu.
Mežrozītes (lapas, ziedlapiņas, augļi) — novārījums novērš nepatīkamo sviedru smaku.
Pēc visām vanniņām kājas jānokaisa ar talku.
Varžacis un tulznas
Kājas labi izmērcē karstā ūdenī, pieliek pie varžacs priežu sveķus un piestiprina tos ar leikoplastu. Apliekamo maina reizi divās dienās.
(“Latvijas zintnieki un dziednieki Tev”)
