Rīgā, Reiterna namā, atklāta jauniešu un sabiedrībā populāru cilvēku fotogrāfiju izstāde, kurā apskatāmi labākie konkursa “Kāpēc ir vērts dzīvot un strādāt Latvijā?” darbi.
Rīgā, Reiterna namā, atklāta jauniešu un sabiedrībā populāru cilvēku fotogrāfiju izstāde, kurā apskatāmi labākie konkursa “Kāpēc ir vērts dzīvot un strādāt Latvijā?” darbi. No iesūtītajiem 270 fotostāstiem Aizkraukles novada ģimnāzijas 12. klases skolēna Artūra Ozoliņa darbs ir iekļuvis labāko divpadsmitniekā.
Konkursu “Kāpēc ir vērts dzīvot un strādāt Latvijā?” rīkoja Starptautiskā Migrācijas organizācija saistībā ar projektu “Cilvēku tirdzniecības novēršana: Baltijas valstu jauniešu informēšana.”. Projekta mērķis ir pievērst Baltijas valstu jauniešu uzmanību cilvēku tirdzniecības problēmai un palīdzēt viņiem pieņemt pamatotus un drošus lēmumus riskantās situācijās.
Spānis atklāj fotomākslu
Šis konkurss nav Artūra Ozoliņa debija fotomākslā, jo puisis jau pirms tam savus darbus izrādījis plašākai auditorijai, taču tādi panākumi gūti pirmo reizi. Artūrs stāsta: “Fotografēt man paticis vienmēr, bet profesionāla interese radās aptuveni pirms gada, kad iegādājos digitālo fotoaparātu. Iepriekš bildēju, īpaši neiedziļinoties iespējās, ko piedāvā jaunā tehnika. Pagājušajā gadā saistībā ar skolu apmaiņas programmu biju aizbraucis uz Prāgu, tur iepazinos ar profesionālu fotogrāfu no Spānijas, kurš man atklāja lielās iespējas, ko sniedz digitālais fotoaparāts, kā arī to, kā pilnvērtīgāk tās izmantot.”
Dzīvē jāatrod līdzsvars
Konkursa “Kāpēc ir vērts dzīvot un strādāt Latvijā?” nolikumu puisis ieraudzījis portālā “Draugiem” un nolēmis piedalīties. Artūrs ir optimists un uzskata, ka Latvijā ir vislabākie cilvēki, un viņš savu valsti pret citu nemainītu. “Ir jāsaskata labais un jācīnās tepat uz vietas. Aizbraukt uz citu valsti un pelnīt naudu nav risinājums, es uzskatu, ka mums katram ir jāpiedalās valsts veidošanā, un tas nemaz nav grūti, ir tikai jāgrib un jārīkojas,” spriež puisis. Konkursam Artūrs iesniedza trīs darbus. Fotostāsts, kurā priekšplānā redzamas šūpoles, bet fonā liela balta ēka un cilvēku stāvi, 270 darbu konkurencē iekļuva labāko divpadsmitniekā. Artūra fotostāstā šūpoles simboliski attēlo mūsu dzīvi, kura vienā mirklī cilvēku var uzsviest augstu gaisā, bet otrā — nosviest lejā… Katram pašam jāspēj saglabāt līdzsvaru dzīvē.
Pats sev kritiķis
Artūrs priecājas par sasniegtajiem rezultātiem un atklāj: “Gada laikā daudz esmu mācījies un interesējies par fotomākslu. Kritiski apskatot savus iepriekšējos darbus, redzu, kuri ir izdevušies, kuri nē. Nepatīk fotogrāfijas pārveidot ar datorgrafikas palīdzību, jo uzskatu, ka lielākā mākslas darba vērtība ir dabiskums un nesamākslotība, kuru saglabāju savās fotogrāfijās.” Puisis stāsta, ka viņa fotouzņēmumos lielākoties redzama daba un, lai cik dīvaini tas būtu, vislabākās bildes vienmēr izdodas ārpus Aizkraukles robežām. “Laikam citā vietā vieglāk ieraudzīt kaut ko jaunu, skaistu un neparastu. Te viss jau pierasts,” piebilst Artūrs.
